Eiropas Komisija (EK) ir veikusi audiovizuālo mediju auditu Igaunijā, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota prasība par televīziju (TV) satura programmu veidošanu, tajās iekļaujot 51 procentu Eiropā veidotas produkcijas.
Tagad EK ķērusies pie Latvijā raidošo TV saturu vētīšanas un, visticamāk, Latvijai līdzīgi kā Igaunijai piemēros pamatīgu sodu, ka lielākā daļa TV redzamā satura ir Krievijas vai ASV, nevis Eiropā ražoti darbi.
Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia dati par janvāri ir nepielūdzami – arvien lielāku daļu laika skatītāji velta Krievijas retranslēto programmu skatīšanai, kurās atrast Eiropā veidotas ziņas vai filmas ir ļoti grūti. Janvārī skatītākais kanāls (12,9% skatīšanās laika daļu) bija LNT, otrajā vietā pēc skatīšanās laika daļas atstājot TV3 (11,7%), trešajā vietā – krievu valodā veidoto Pirmo Baltijas kanālu (11,3%). Krievijas retranslētās programmas aizpilda attiecīgi RTR Planeta – 6,7%, NTV Mir Latvija – 3,7%, REN Baltija – 3% no kopējā TV skatīšanās laika.
«Situācija nav glaimojoša, jo lielākā daļa TV šo normu neizpilda. Igauņi par to jau ir sodīti. Lai kā mēs to negribētu un izliktos, ka nebūs jārisina jautājumi par citu valstu programmu īpatsvaru Latvijā, piemēram, REN Baltija, Pirmais Baltijas kanāls, RTR, beidzot tas būs jādara. Faktiski būs jāanalizē visi tie TV kanāli, kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū, jo tiem ir jāievēro nosacījums par programmas veidošanu, kas paredz 51% tieši ar Eiropas audiovizuāliem darbiem. Tirgus mainās ne par labu vietējām TV, bet gan ārvalstu,» Neatkarīgo informē Latvijas raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.
To, ka tuvāko mēnešu laikā Latvijā veiks šādu auditu un rudenī skrupulozs ziņojums nonāks EK rīcībā, apstiprina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Monitoringa centra juriskonsults Andis Šmuksts: «Padome gatavo pieprasījumu TV par to, kā tās ievēro šīs kvotas.»
G. Līdaka neslēpj, ka TV tirgū ir izveidojusies absurda situācija. «Ja kāds vaicā, ko vislabāk darīt mediju tirgū, tad atbilde ir viena – tirgot Krievijas kanālus Latvijas reklāmas tirgū. Pašlaik ir izdarīts viss, lai tā notiktu, kaut gan likums mūs aizstāv, neviens negrib mūs aizstāvēt. Tas ir rezultāts, ka atvērām TV tirgu Krievijai,» ir pārliecināta G. Līdaka. Viņa norāda, ka NEPLP pēc Eiropas principiem ir vietējais regulators, kam būtu jākontrolē ne tikai Eiropas direktīvu ievērošana, bet arī reklāmas un valodas lietojums, taču faktiski tas nenotiek. «Vajag godīgi pateikt, ka nekas nav vajadzīgs un nevajag tērēt naudu padomes uzturēšanai. Tas nav normāli, ka padomē ir cilvēki, kas ir atbildīgi par noteiktu nozari, piemēram, par TV atbildīgā Dzintra Geka, bet nav klāt lēmumu pieņemšanā. Par ko es maksāju, lai šie cilvēki atrastos padomē, kuri nevar izpildīt pamatpienākumu – reizi nedēļā ierasties uz sēdi?» retoriski vaicā G. Līdaka.
Dz. Geka neslēpj, ka NEPLP, viņai nezinot, piešķīrusi nacionālā TV kanāla licenci SIA Nordecom Media par kanāla Pro100TV Latvija veidošanu. Savukārt NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece norāda, ka licences piešķiršana bijusi atbilstoši pērn pieņemtajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kas paredz apraides tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz iesniegumu.