Turpinoties salam, Latvijas upēs pastiprinās ledus veidošanās un vižņu iešana, vairākos upju posmos palielinās sablīvējumi un ūdens līmeņa svārstības, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija
Upju notece samazinās, bet dažos upju posmos ledus veidošanās izraisījusi krasas ūdenslīmeņa svārstības. Jaunais ledus vēl ir plāns, kāpt uz tā ir bīstami.
Daugavā ledus sablīvējumi ir lejpus Piedrujas, Krāslavas, Daugavpils un Jersikas, kā arī lejpus Jēkabpils novērojumu stacijas. Posmā no Jēkabpils līdz Baltkrievijas robežai ūdens līmenis Daugavā pēdējās dienās cēlies par 0,5-2 metriem.
Daugavā veidojas piesalas gar krastiem un vērojama reta līdz vidēja vižņu iešana, kas rada sablīvējumus. Daugavā pie Krāslavas un Vaikuļāniem izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām un pie Zeļķiem ir ledstāve ar torosu grēdām.
Arī Daugavas baseina upēs gar krastiem veidojas piesalas, iet reti vižņi, atsevišķos upju posmos izveidojusies nepilna ledstāve vai ledus sega, kā arī sablīvējumi.
Gaujas augštecē pie Velēnas ir ledus sega ar torosiem, no Valmieras līdz Siguldai gar krastiem ir piesalas un upē iet reti vižņi. Gaujā pie Carnikavas izveidojusies ledus sega. Arī citās Vidzemes upēs ir piesalas gar krastiem, iet reti vižņi un vietām izveidojusies ledstāve.
Lielupē pie Mežotnes ir piesalas un reta vižņu iešana, pie Staļģenes - nepilna ledstāve, pie Jelgavas - ledus sega ar lāsmeņiem, posmā no Kalnciema līdz Slokai - ledstāve.
Kurzemē dažas upes vēl ir brīvas no ledus, bet lielākajā daļā upju gar krastiem veidojas piesalas, vietām notiek vižņu iešana, Ventas lejtecē novērots arī šķīvjledus.
Tuvākajās dienās, turpinoties vižņu iešanai, upju līkumos un šaurākās vietās palielināsies sablīvējumi, prognozē hidrologi. Lielupes augštecē, Daugavā, Ogres upē, Gaujā un citu upju atsevišķos posmos iespējama straujāka ūdenslīmeņa paaugstināšanās, ko izraisīs ledus veidošanās. Daugavā un Gaujā garākos posmos turpinās veidoties un nostiprināties ledus sega.