Latvijas Banka kritizē Saeimas pieņemto lēmumu par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem

Situācijā, kad bankas strādā ar augstiem peļņas rādītājiem, kas sasniegti, pateicoties procentu likmju kāpumam, nevis banku aktīvai rīcībai, iesaistoties ekonomikā, valsts var un tai vajag iejaukties, taču Saeimas pieņemtie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ļoti plašais atbalsts gandrīz visiem hipotekārajiem kredītņēmējiem nav optimālākais risinājums, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

Situācijā, kad no banku puses sociāli atbildīga rīcība neseko un valsts nav sadzirdēta, atbalsts ir nepieciešams, bet tas jāsniedz mērķēti, uzsver Latvijas Banka. Jau kopš vasaras Latvijas Banka aicināja sniegt mērķētu atbalstu. Latvijas Bankas piedāvātais risinājums balstījās aprēķinos, esošo kredītņēmēju īstermiņa un valsts ilgtermiņa vajadzībās, taču Saeimā palika nesadzirdēts.

Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas virzītās pārmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā bankām. Latvijas Banka norāda, ka Saeimai bija iespēja diskutēt un lemt par citiem risinājumiem, kas ļautu gan sniegt mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, gan īstenot valsts konkurētspējas vajadzības.

Diemžēl izvēlēts cits ceļš, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi vidējā termiņā, un tā nav laba ziņa ne iedzīvotājiem, ne Latvijas ekonomikai, norāda Latvijas Banka.

Iepriekš Latvijas Banka atbalstīja divus virzienus, kā valsts var šādā situācijā rīkoties - UIN izmaiņas, banku peļņu apliekot ar 20% nodokli un tas būtu pastāvīgi, kā arī kredītņēmējiem tiek sniegts atbalsts, kam Latvijas Bankas ieskatā būtu jāatbilst vairākiem kritērijiem.

Tostarp atbalstam jābūt mērķētam - tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, atbalstam jābūt terminētam - uz noteiktu laiku, kamēr procentu likmes ir augstas un banku peļņa ir augsta, tāpat atbalstam jābūt samērīgam, finansētam no banku puses, tūlītējam un viegli administrējamam. Tāpat Latvijas Bankas ieskatā atbalstam jābūt tādam, kas maksimāli ierobežo starptautisku un investīciju tiesvedības risku.

Latvijas Banka ir definējusi būtiskākos kritērijus, un uzsver, ka tie ir datos balstīti un pamatoti un ar tiem ir iespēja sasniegt Latvijas iedzīvotājus, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

Jau ziņots, ka Finanšu nozares asociācija (FNA) nepiekrīt hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevas noteikšanai, jo tā noteikta pretēji labas likumdošanas un samērīguma principam.

Asociācijā uzsver, ka nodevas darbība tehniski ir pilnveidota, tomēr nevienā no lasījumiem izskatītie atšķirīgie varianti nav bijuši veidoti tā, ka sniedz palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Apzinoties sarežģīto administrēšanas procesu, ir ieviests loģiskāks administratīvs, bet pēc būtības un satura nepareizs risinājums.

FNA arī norāda, ka nodeva ir tiešā pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku mazināt inflāciju. Turklāt ECB atzinums likumdošanas procesā tā arī netika pieprasīts, kas ir ierasta prakse citās ES dalībvalstīs, nosakot šādus pasākumus.

Jaunais nodevas mehānisms tehniski ir labāks par iepriekšējos lasījumos izskatīto, tomēr nemaina būtību, ka nodeva gandrīz 90 miljonu eiro apmērā paredzēta, pārkāpjot labas likumdošanas principu (bez datu analīzes un speciālistu padziļinātas diskusijas) un samērīguma principu, kas pats par sevi var būt pamats sūdzībai Satversmes tiesai, vērš uzmanību FNA pārstāvji.

Asociācija nenoliedz, ka nelielai daļai kredītņēmēju atbalsts varēt būt nepieciešams, bet pēc šāda fokusēta risinājuma nebija politiska pieprasījuma. Turklāt vajadzīgo finanšu līdzekļu iegūšanai varēja izmantot alternatīvus risinājumus - uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, kas attiecīgi būtu pielāgoti šādiem izdevumiem un lielākiem ienākumiem ECB politikas dēļ. Tas arī ļautu iegūtos līdzekļus izlietot lietderīgāk.

Asociācija kopā ar atbildīgajām iestādēm aktīvi strādās, lai maksimāli ievērotu klientu intereses, piemērojot nodevu, lai arī nodevai pēc būtības nepiekrīt tās populistiskā rakstura dēļ. Ir virkne tehnisku izaicinājumu, kas būs jāatrisina īsā laikā, ņemot vērā to, ka speciālistu diskusijas likumprojekta izstrādē bija ierobežotas.

Par potenciālu tiesvedību FNA biedri lems patstāvīgi, analizējot neatkarīgu juridiskās palīdzības sniedzēju vērtējumu.

Tāpat ziņots, ka Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām - kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.

Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.