Arī Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA) iebilst pret Veselības ministrijas (VM) plāniem, kā sekmēt zāļu cenu samazināšanu, jo uzskata, ka ministrijas ieceres apdraudot zāļu apgādi Latvijā.
Kā aģentūru LETA informēja LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens, LNZAA "noraida ziņojumu", jo uzskata to par kaitniecisku tautsaimniecībai un sabiedrības drošībai, jo tas graušot "gadiem veidoto zāļu apgādes sistēmu kopumā".
Lībķens iespējas mazināt zāļu cenas saskata vien pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes mazināšanā. "Ziņojumā VM kārtējo reizi atliek problēmas risināšanu uz nenoteiktu laiku, neminot konkrētu samazinātās PVN likmes apmēru, kā arī netiek minēti konkrēti termiņi, kad samazināto PVN likmi ir plānots ieviest. Tas rada pamatotas aizdomas, ka līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, PVN likmes samazināšana tā arī netiks īstenota," sūkstās LNZAA valdes loceklis.
Lībķens pārmet, ka, "dzenoties pēc cenu samazinājuma, VM ir aizmirsusi par šādas rīcības ekonomisko pamatojumu un iespējamām sekām". Viņš apgalvo, ka zāļu piecenojumu apmēri neesot mainīti kopš 2005.gada, bet ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi esot ievērojami pieauguši.
"No 2021.gada esam piedzīvojuši straujāko izmaksu pieaugumu, līdzīgi kā tas ir arī citās nozarēs, kad izdevumi ļoti strauji pieauga līdz pat 40%, zāļu apgādes uzņēmumiem cenu regulēšanas mehānisms neļauj izmaksas iekļaut preču un pakalpojumu cenās. Šī iemesla dēļ inflācija farmācijas nozarē ir saglabājusies mērena aptuveni 6%, kamēr citās nozarēs cenu pieaugums sasniedz pat 40%. Tas nozīmē, ka energoresursu un citu izmaksu straujais pieaugums ir ticis kompensēts uz nozares rēķina," apgalvo LNZAA valdes loceklis.
Uzņēmēju pārstāvis klāsta, ka šādos apstākļos zāļu apgādes uzņēmumiem būšot jāveic taupības pasākumi, jāsamazina piegāžu reizes, jāoptimizē darba vietas un jāsamazina darbinieku skaits, kā arī jāpārskata sortiments.
LNZAA aicina pirms reformu īstenošanas izstrādāt farmācijas nozares attīstības plānu, bet tāda neesot. Uz nozares politikas trūkumu norādot arī VM ieceres veidot jaunas informācijas apmaiņas un drošības sistēmas, kā arī attīstīt kritisko infrastruktūru krājumu veidošanai un valsts apgādei ar zālēm krīzes situācijās, bet šīm funkcijām neesot paredzēts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka ieceres būs jāievieš uz nozares rēķina, bet finansējuma samazināšana nozarei šīs iespējas vēl vairāk samazinās, pārmet Lībķens.
LETA jau vēstīja, ka arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija iebilst pret VM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālās pieejamības palielināšanu paustajām iecerēm. Asociācijas ieskatā, ziņojumā paustās ieceres samazināšot aptieku skaitu. "Aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā - farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas," uzskata LFAA izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Kā vēstīts, VM līdz 2024.gada 1.jūlijam plāno izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot, ka visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, liecina saskaņošanai nodotais informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību.
Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, skaidro VM.
Plānots, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Izrakstot recepšu zāles, ārsts receptē lietos zāļu vispārīgo nosaukumu, ja vien pacientam nav medicīniski pamatotas nepieciešamības lietot konkrēta nosaukuma zāles.
Plānots, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam VM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā noteikts recepšu zālēm samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
Līdz 2024.gada 1.aprīlim VM būs jāizvērtē atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegums un nosacījums, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda, un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā normatīvo aktu projektus ar izmaiņām.
Zāļu cenu kompensācijas jomā plānots līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai kas nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5% kompensācija, iegādājoties zāles aptiekā, kā arī kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiek palielināts uz 75%.
LETA jau ziņoja, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.
Pēc VM sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.
