Finanšu nozares asociācija nepiekrīt hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevas noteikšanai

Asociācijā uzsver, ka nodevas darbība tehniski ir pilnveidota, tomēr nevienā no lasījumiem izskatītie atšķirīgie varianti nav bijuši veidoti tā, ka sniedz palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Apzinoties sarežģīto administrēšanas procesu, ir ieviests loģiskāks administratīvs, bet pēc būtības un satura nepareizs risinājums.

FNA informē, ka novembrī maksātspējas grūtības, kas pieprasa kredītu pārstrukturēšanu, bijušas vien 26 kredītņēmējiem. Kopumā pēdējo četru mēnešu laikā no 4536 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 83 gadījumos. 81 gadījumā veikta pamatsummas atlikšana, 60 gadījumos pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 15 gadījumos nofiksēta procentu likme.

Tāpat FNA atzīmē, ka hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā kopumā ir aptuveni 124 000 cilvēku. Tas norāda, ka bankas katra kredītņēmēja situāciju vērtē individuāli un piemēro individuālus risinājumus, kad tie patiešām ir nepieciešami. Šobrīd nav pierādījumu, ka minētie risinājumi, kas ir vienoti visā Eiropas Savienībā, objektīvi nedarbotos, skaidro FNA pārstāvji.

Asociācija ir vairākkārt norādījusi, ka dāvanas piešķiršana teju visiem hipotekāro kredītu maksātājiem nav nepieciešama un būs ieguvums turīgākajiem klientiem, kuriem kredītu atlikumi ir lielāki un lielāki arī procentu maksājumi. Turklāt arī bankas, kas klientiem piedāvāja zemākas likmes (pat 0% bankas likmi) un jau piedāvāja būtiskas atlaides klientiem, būs sliktākā situācijā par tām, kuras to nedarīja, atsaucoties valsts aicinājumam vai nepiedāvāja īpaši zemas procentu likmes.

Nodeva potenciāli var atstāt sekas uz riska uzņemšanos kreditēšanā, skaidro FNA pārstāvji. Bankām un investoriem nākotnē būtu jāņem vērā, ka Latvijā jebkurā brīdī var tikt iedarbināts cenu regulēšanas mehānisms, ja politiķiem šķistu, ka kādā no nozarēm cenas ir pārāk pieaugušas.

"Runa pamatā ir par Latvijas reputāciju - mēs kļūtu par valsti, kurā politiķi iejaucas brīvajā tirgū, un ikvienam investoram nāktos šādu iespēju "iecenot", ja tas nolemtu strādāt Latvijā," pauž FNA pārstāvji.

FNA arī norāda, ka nodeva ir tiešā pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku mazināt inflāciju. Turklāt ECB atzinums likumdošanas procesā tā arī netika pieprasīts, kas ir ierasta prakse citās ES dalībvalstīs, nosakot šādus pasākumus.

Jaunais nodevas mehānisms tehniski ir labāks par iepriekšējos lasījumos izskatīto, tomēr nemaina būtību, ka nodeva gandrīz 90 miljonu eiro apmērā paredzēta, pārkāpjot labas likumdošanas principu (bez datu analīzes un speciālistu padziļinātas diskusijas) un samērīguma principu, kas pats par sevi var būt pamats sūdzībai Satversmes tiesai, vērš uzmanību FNA pārstāvji.

Asociācija nenoliedz, ka nelielai daļai kredītņēmēju atbalsts varēt būt nepieciešams, bet pēc šāda fokusēta risinājuma nebija politiska pieprasījuma. Turklāt vajadzīgo finanšu līdzekļu iegūšanai varēja izmantot alternatīvus risinājumus - uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, kas attiecīgi būtu pielāgoti šādiem izdevumiem un lielākiem ienākumiem ECB politikas dēļ. Tas arī ļautu iegūtos līdzekļus izlietot lietderīgāk.

Asociācija kopā ar atbildīgajām iestādēm aktīvi strādās, lai maksimāli ievērotu klientu intereses, piemērojot nodevu, lai arī nodevai pēc būtības nepiekrīt tās populistiskā rakstura dēļ. Ir virkne tehnisku izaicinājumu, kas būs jāatrisina īsā laikā, ņemot vērā to, ka speciālistu diskusijas likumprojekta izstrādē bija ierobežotas.

Par potenciālu tiesvedību FNA biedri lems patstāvīgi, analizējot neatkarīgu juridiskās palīdzības sniedzēju vērtējumu.

Jau ziņots, ka Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām - kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.

Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.