Rīgas dome iezīmē nopietnākās problēmas sociālo pakalpojumu jomā

© pixabay.com

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola un Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš Labklājības departamentā tikās ar lielākajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri iezīmēja problēmas, ar kurām varētu saskarties jau nākamajā gadā, ņemot vērā pieaugošās komunālo pakalpjumu izmaksas un jauno minimālās mēneša darba algas apmēru, kas ietekmēs sociālā pakalpojuma cenu, vēsta Rīgas dome.

“Pašvaldība saviem spēkiem visu izdarīt nevar, tāpēc pērkam pakalpojumu no jums. Svarīgs ir ne tikai klients, kam šo pakalpojumu Rīgas pašvaldība nodrošina, bet arī darbinieks, kas to sniedz. Kā jūtaties jūs? Būs ļoti slikti, ja vairs nebūs kaut viena no jums, sociālo pakalpojumu sniedzējiem,” sacīja Rīgas domes Socoālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

“Vēlamies, lai dome ir atvērta. Atvērtība nozīmē, ka mēs dzirdam pilsētas iedzīvotājus un sadarbības partnerus. Ir tietas, ko jūs kā sadarbības partneri varat izdarīt labāk. Sociālo labklājību varam nodrošināt kopā ar jums,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Sociālo darbinieku un aprūpētāju darba samaksas jautājumu akcentēja biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops un biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis, kurš pieļāva, ka 2024. gadā atalgojuma dēļ no darba varētu aiziet ceturtā daļa darbinieku. Aprūpes un rehabilitācijas centra “Saule” vadītāja Irina Rulle un biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors Andris Bērziņš uzsvēra, ka ir grūti sameklēt aprūpētājus un, piemēram “Latvijas Samariešu apvienībā” ap 70 % aprūpētāju ir pirmspensijas vecumā. “Jārīkojas strauji, jo pēc dažiem gadiem nebūs, kas strādā,” brīdināja Andris Bērziņš. Nodibinājuma “Fonds Kopā” vadītāja Tatjana Vahļina vērsa uzmanību uz sociālo darbinieku noslodzi - viņi izdeg. Savukārt Latvijas Bērnu atbalsta fonda valdes loceklis Kaspars Markševics bija norūpējies gan par kvalitatīvu speciālistu trūkumu, gan finansējuma piesaisti. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rīgai ir iemesls lepoties ar pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu klāstu, jo daudzu no tiem citās pašvaldībās nav.

Tikšanās laikā pozitīvi tika vērtēta Rīgas pašvaldības stipendiju piešķiršana sociālā darba speciālistu piesaistei. Stipendijas apmērs ir 200 eiro mēnesī, un pašlaik ir 38 stipendiāti.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.