Organizācijas: Tērējot naudu nepārdomātiem atbalstiem, valsts budžetā nekad nepietiks finansējuma

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, teikts LDDK un LTRK vēstulē Valsts prezidentam par trešdienas Saeimas sēdē skatāmajām izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam.

Uzņēmēju organizācijas aicina Valsts prezidentu izmantot Satversmē noteiktās tiesības neizsludināt minēto likumu un atgriezt to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai novērstu iepriekšējā likumdošanas procesā pieļautās kļūdas.

Uzņēmumu organizācijas vēstulē pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam - par likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu.

Attiecīgi uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi.

Uzņēmumu organizācijas norāda, ka atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, uzsverot, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt iesaistīto pušu saskaņotu risinājumu.

Tāpat uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā, piebilstot, ka finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tādējādi tālāk būtu jāapsver iespējamie risinājumi, kas atbilstošajiem kredītņēmējiem palīdzētu, lai būtiski nepazeminātu to dzīves kvalitāti, kā arī neturpinātu veicināt inflāciju, sniedzot atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim.

Vēstulē papildināts, ka arī Eiropas Centrālās bankas paustajos viedokļos konsekventi norādīts, ka atbalsts nevar būt nemērķēts, turklāt nevis formāli, bet pēc būtības. Ja likumdevējs, izvērtējot datus, konstatētu, ka pastāv ekonomiskā lejupslīde vai finansiāli sarežģīta situācija, kurā jāpalīdz faktiski visiem Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, nebūtu pamatots likumā paredzētais risinājums šādas sociālas problēmas risināšanu faktiski pilnībā pārnest tikai uz kredītu devējiem. Tādējādi likums paredz vienādi attiekties pret visiem kredītņēmējiem, neņemot vērā katra konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un konkrētā kredītņēmēja finansiālo situāciju.

Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsver, ka, pieņemot ikvienu un jebkādu risinājumu vai atbalsta instrumentu, ir nepieciešams ievērot labas likumdošanas principus un prognozēt likumprojekta ieguvumus un trūkumus.

"Norādām uz tiešu saiti starp steigā gatavotiem un neizdiskutētiem Saeimas lēmumiem ar Latvijas atpalikšanu no kaimiņvalstīm, kas iedzīvotāju dzīves līmeni pasliktina ievērojami vairāk nekā pieaugušās hipotekāro kredītu likmes. Aicinām apzināties, ka, tērējot naudu nepārdomātiem atbalstiem, valsts budžetā nekad nepietiks finansējuma, kas nepieciešams kvalitatīvu veselības, izglītības un aizsardzības risinājumu ieviešanai," norādīts uzņēmēju organizāciju atklātajā vēstulē.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, likuma izstrādes gaitā rupji pārkāpts labas likumdošanas princips - likumā ietvertais regulējums veidots, nevērtējot datus, sniegtais atbalsts rezultātā attiecīgi ir nemērķēts - "helikoptera nauda", kā arī katrā lasījumā būtiski mainīts gaidāmais regulējums un pēc būtības nav uzklausīti speciālisti, to datos balstītais vērtējums.

"Tā vietā likumdevēja pārstāvji īstenojuši politizētu un datos nebalstītu pieeju, pieņemot attiecīgo likumu. Minētās rīcības sekas būs vēl lielāka atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm, mazināsies valsts konkurētspēja, Latvijas pievilcība investīcijām, un likumsakarīgi tiks bremzēta valsts ilgtspējīga attīstība. Tādējādi valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ilgtermiņā tikai turpinās pazemināties," norādīts vēstulē.

Vienlaikus uzņēmēju organizācijas norāda, ka uzticamības radīšana kā investīcijām draudzīgai valstij ir lēns process, bet ar augstu atdeves potenciālu, papildinot, ka straujas un pēkšņas izmaiņas, turklāt bez pamatotas analīzes par izmaiņu ietekmi, ir signāls jau esošiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav prognozējama un veselīga vieta investīcijām.

Vēstulē Valsts prezidentam uzsvērts, ka šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību, un šāda iejaukšanās esošās tiesiskās attiecībās neatbilst demokrātiskas valsts rīcībai tirgus ekonomikas apstākļos.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien galīgajā lasījumā plānots pieņemt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem plānots 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.