Samazinājies dabasgāzes patēriņš Latvijā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad desmit mēnešos samazinājies par 0,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2023.gada desmit mēnešos Latvijā patērēta 6,141 teravatstunda (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 6,163 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad oktobrī Latvijā patērētas 680 542 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, kad Latvijā tika patērētas 300 806 MWh dabasgāzes.

Šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,119 TWh dabasgāzes, kas ir par 27,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,199 TWh, kas ir pieaugums par 9,3%, martā - 1,03 TWh dabasgāzes, kas ir pieaugums par 1,5%, aprīlī - 415 398 MWh, kas ir par 38,2% mazāk, maijā - 228 946 MWh, kas ir par 31,3% mazāk, bet jūnijā - 340 483 MWh, kas ir par 69% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt jūlijā Latvijā tika patērētas 209 712 MWh dabasgāzes, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, augustā - 407 063 MWh dabasgāzes, kas ir kritums par 5,8%, bet septembrī - 510 913 MWh, kas ir par 36,6% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā samazinājās par 30,3% un veidoja kopumā 8,887 TWh.

Pagājušajā gadā visvairāk dabasgāzes tika patērēts decembrī - 1,6 TWh, kas salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo mēnesi ir samazinājums par 16,3%.

Seko janvāris, kad Latvijā tika patērētas 1,535 TWh dabasgāzes, kas ir par 20,8% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, novembris, kad dabasgāzes patēriņš salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo mēnesi Latvijā samazinājās par 5,4%, veidojot 1,124 TWh, februāris, kad dabasgāzes patēriņš veidoja 1,097 TWh, kas ir par 42,3% mazāk, un marts, kad Latvijā tika patērētas 1,015 TWh, kas ir samazinājums par 30%.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.