Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti atteikušies no mērķēta atbalsta tiem kredītņēmējiem, kurus vissmagāk skāris kredītu procentu pieaugums. Tā vietā atlaides procentu likmēm piemēros gandrīz viesiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Diskusijas, kā iekasēt vairāk naudas no banku iespaidīgās peļņas, Saeimā norisinājās visu rudeni. Un šonedēļ uz atbildīgās komisijas galda deputātu priekšā nonāca vēl viens jauns variants. Tas paredz, ka bankām nākamgad būtu jāpārskaita noteikta naudas summa nodevas veidā Valsts ieņēmumu dienestam. Un tālāk VID šo naudu sadalītu kā palīdzību kredītņēmējiem.
Taču, pirms ieviest jaunu nodevu bankām, pēdējā brīdī politiķi mēģināja ar bankām vienoties par citu risinājumu, taču sarunas beidzās nesekmīgi. Kā raidījumam apliecināja vairāki avoti, Ministru kabinetā notika neformālas sarunas starp valdības un Latvijas lielāko kredītiestāžu pārstāvjiem. Bankām ticis piedāvāts kompromiss - brīvprātīgi iemaksāt budžetā naudu 1,5% apmērā no kredītportfeļa. Taču par to nevienojās, tādēļ Saeimas deputāti virzīs uz priekšu ideju par jaunu nodevu lielākā - 2% - apmērā.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV), kurš pats sarunās nepiedalījās, rēķina, ka nodeva bankām izmaksās līdz 90 miljoniem eiro. Vienošanās gadījumā summa būtu mazāka - 60-70 miljoni.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis advokāts Edgars Pastars nevēlas sīki iedziļināties sarunu detaļās, bet min tehniskus iemeslus, kas patraucēja: “Nevienošanās iemesls, man drīzāk liktos, bija nevis fundamentālas pretrunas izpratnēs, bet, es teiktu, pietrūka laika, un daudzi tehniski jautājumi vairs nebija sakārtojami šajā posmā tā, lai varētu to nosaukt par vienošanos.”
Sarunās, kas aizkulisēs notikušas ilgāku laiku, bankas arī uzstājušas, ka pareizāk būtu bijis izmantot esošo nodokļu režīmu, nevis ieviest jaunu nodevu. “Vispareizāk būtu iekasēt šos līdzekļus no uzņēmuma ienākuma nodokļa, piemēram, arī tādā veidā, ka bankas samaksā lielākas dividendes nākamajā gadā,” uzskata Pastars.
Turpretim sarunvedēji valdības pusē nebija droši, ka dividenžu izmaksas gadījumā bankas tiešām samaksās vairāk, zināms “de facto”.
Jau ziņots, ka, Eiropas centrālajai bankai ceļot procentu likmes, bankas gan Latvijā, gan citviet guvušas prāvu peļņu. Tādēļ Finanšu ministrija vēlas no bankām nākamgad iekasēt 140 miljonus eiro, liekot maksāt nodokli par peļņu nevis dividendēm. Politiķi Saeimā uzskata, ka ministrijas piegājiens ir pārāk maigs, tādēļ deputāti grib papildus iekasēt vēl, lai naudu tieši novirzītu kredītņēmējiem, kam pieauguši ikmēneša procentu maksājumi.
“Es domāju, ka tas arī būtu bijis ļoti prātīgi bankām tomēr vienoties un parādīt šo žestu sabiedrībai, un šādā veidā solidarizēties. Viņas izvēlējās to nedarīt. Tas nozīmē, ka mums kā likumdevējam ir tiesības rīkoties,” saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs (P).
Ceturtdien budžeta komisijā atbalstītais jaunais nodevas variants paredz atbalstu gandrīz visiem kredītu ņēmējiem. Vienīgais nosacījums - kredīta atlikums nedrīkst pārsniegt 250 tūkstošus eiro. Ja visu rudeni deputāti gari diskutēja, kā labāk nomērķēt atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām tas vairāk nepieciešams, tad tagad atbalstu dos arī tiem, kam nav problēmu samaksāt, un pat tiem, kas kredītus paņēmuši vēl oktobrī, kad procentu likmes jau bija debesīs.
Reirs skaidro, ka atbalsts skars vairāk nekā 120 tūkstošus hipotekāro kredītu ņēmēju. Un pie tik liela datu apjoma VID praktiski nevar noteikt mērķētu atbalstu.
“Kāpēc mēs tagad brīnāmies, kā tā var būt, ka tāds algu pieaugums valstī - 11%? Daudzi uzņēmēji nākuši un teikuši, ka viņiem darbinieki nāk un prasa: “Mēs nevaram nomaksāt hipotekāros kredītus, palielini mums algas.” Un viņi ir spiesti to darīt. (..) Šis likumprojekts noņems to spriedzi tieši tajos cilvēkos, kas ir ekonomiski visaktīvākie, kas ir nolēmuši ar visām ģimenēm iesakņoties Latvijā, nopērkot nekustamo īpašumu,” atlaides piemērošanu teju visiem pamato Reirs.
Šuvajevs atzīmē, ka plānotais atbalsta variants neprasa kredītņēmējiem rakstīt iesniegumus bankai. Viņi noteiktā laikā vienkārši saņems maksājumu no VID kā atlaidi kredītu procentiem.
Grozījumi paredz 30% atlaidi kredītu procentu likmēm, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā. Naudu pārskaitīts reizi ceturksnī. Tātad kredītņēmēji pirmo atbalsta maksājumu kontā ieraudzīs aprīļa beigās.
Banku pārstāvis naudas plūsmas organizēšanu caur ieņēmumu dienestu sauc par “krietni jēdzīgāku” risinājumu, taču viņš šaubās, vai tik liels atbalsts visiem ir vajadzīgs. “Mērķis ir būt populāriem, un tas arī ir tas stāsts, ka mērķētais atbalsts nevienam neinteresē. Un tāpēc šis variants bija tas, kas starp iedomām, objektīvo realitāti un pēc iespējas mazāku kaitējuma nodarīšanu, tas arī ir uz galda. Vai mēs viņam piekrītam pēc būtības? Nē. Vai viņš ir tehniski labāks? Jā,” teic Pastars.
Tiesa, ne visi Saeimā ar jauno variantu ir apmierināti. Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns atgādina, ka sākotnējā iecere bija panākt kredītņēmējiem lielāku atlaidi procentu likmēm: “Šobrīd jau tas priekšlikums ir, ka dodam visiem helikoptera naudu, un dodam mazāk. Tā ir tā galvenā izmaiņa, kas ir bijusi. Es neiebilstu, ka jāiedod visiem, jo Euribor likmi, manuprāt, ir nepamatoti piemērot, bet mani vairāk uztrauc, ka atbalsta apmērs ir samazināts.”
Izmaiņas likumā, kas paredz atbalstīt hipotekāro kredītu maksātājus caur jaunu nodevu, Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nākamajā nedēļā. Atbalsts būtu spēkā vienu gadu.
Komercbankas pašlaik nav skaidri paudušas, vai plāno jaunieviesto nodevu apstrīdēt tiesā.