Ko Latvija dara un darīs, lai novērstu organizēto noziedzību?

© Pixabay.com

Valdība rīt skatīs organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2023.–2025. gadam. Šis plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, kā arī TAI.

Ko tad ir paredzēts darīt, lai novērstu organizēto noziedzību Latvijā?

  • Sagatavot TAI un prokuratūrai mācību plānu organizētās noziedzības, ekonomisko un finanšu noziegumu, smago un sevišķi smago noziegumu apkarošanas jomās. Izpildes termiņš: 2024.gada decembris.
  • Veikt TAI nodarbināto pastāvīgu profesionālo apmācību, kvalifikācijas paaugstināšanu organizētās noziedzības, ekonomisko un finanšu noziegumu, smago un sevišķi smago noziegumu apkarošanas jomās. Izpildes termiņš: katru gadu, sākot no 2025.gada.
  • Veikt TAI nodarbināto pieredzes apmaiņu ar citām TAI un prokuratūru organizētās noziedzības, ekonomisko un finanšu noziegumu, smago un sevišķi smago noziegumu apkarošanas jomās. Izpildes termiņš: katru gadu, sākot no 2024.gada.
  • Īstenot apmācības neformālās izglītības programmās analītiska darba uzlabošanai pirmstiesas procesa ietvaros - “Operatīvā analīze” un “Stratēģiskā analīze”. Izpildes termiņš: 2024.gada decembris.
  • Nodrošināt iespējas analītiķiem paaugstināt kvalifikāciju līdzīgos dienestos ārvalstīs un starptautisko organizāciju, t.sk. Eiropola, piedāvātajos apmācības kursos, lai nodrošinātu ārvalstu labākās prakses pārņemšanu un analītiķu kvalifikācijas atbilstību Eiropola un citu ES dalībvalstu vispārējam līmenim analītiskā darba jomā. Izpildes termiņš: katru gadu.
  • Apzināt jaunākos sasniegumus analītiskajā darbā un metodikā, veicināt to ieviešanu TAI darbā, turpināt uzsāktos projektus TAI analītisko spēju kapacitātes celšanai un sniegt priekšlikumus kriminālizlūkošanas pilnveidošanai. Izpildes termiņš: katru gadu.
  • Paaugstināt VP spējas novērst un apkarot organizētās noziedzības īstenotos kibernoziegumus, kas rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, kā arī apsteidzoši un sistemātiski pielāgot VP spējas potenciāli iespējamo jauno kibernoziegumu veidu novēršanai un apkarošanai. Attīstīt un stiprināt VP materiāli tehnisko kapacitāti cīņā ar kibernoziegumiem. Izpildes termiņš: 2025. gada decembris.
  • Izveidot un attīstīt Kiberpatrulēšanas koncepciju kā inovatīvu kibernoziegumu apkarošanas metodoloģisku rīku. Izpildes termiņš: 2025. gada decembris.
  • Pamatojoties uz operatīvā darbībā izmantojamo līdzekļu attīstības tendencēm, nodrošināt atbilstošu tehnisko vienību kapacitāti. Izpildes termiņš: katru gadu, sākot no 2025.gada.
  • Uzlabot un efektivizēt tiesu ekspertīžu iestāžu personāla un tehnisko kapacitāti, lai saīsinātu tiesu ekspertīžu atzinumu sagatavošanas laiku un ieviestu nepieciešamos jaunākos spridzināšanas ierīču izpētes veidus. Izpildes termiņš: katru gadu, sākot no 2025.gada.
  • Uzlabot VP tehnisko kapacitāti, ieviešot nepieciešamos jaunākos spridzināšanas ierīču izpētes veidus. Izpildes termiņš: 2024. gada decembris.
  • Nodrošināt nacionālā SOCTA izstrādi un iesniegt to Eiropolā noteiktajos termiņos ES SOCTA 2025 izstrādei.
  • Piedalīties Eiropola pastāvīgajā darba grupā SOCTA metodoloģijas pilnveidošanā un SOCTA izvērtēšanā.
  • Īstenot dalību Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) aktivitātēs, turpinot pilnveidot vienotu sadarbības modeli starp iesaistītajām TAI.
  • Piedalīties Operacionālo rīcības plānu īstenošanā, prioritātēs, kurās Latvija ir iesaistījusies, kā arī atbilstoši nepieciešamībai citu prioritāšu Operacionālo rīcības plānu īstenošanā.
  • EMPACT aktivitātēs iesaistītajām un potenciāli iesaistāmajām TAI amatpersonām organizēt apmācības angļu valodas prasmju pilnveidei un apmācības par EMPACT darbību, operacionālo aktivitāšu plānošanu, pieejamā finansējuma apgūšanu, operacionālo aktivitāšu vadīšanu un administrēšanu.
  • Turpināt īstenot pasākumus starpvalstu vienošanos un starptautisku sadarbības līgumu ietvaros personu speciālās aizsardzības darba pilnveidošanas jomā.
  • Informēt sabiedrību par pašreizējo situāciju cīņā ar organizēto noziedzību, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem un aicināt sniegt atbalstu TAI konkrētos formātos.
  • Pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas ar mērķi izveidot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā kā vienotu izlūkdatu vidi, tādējādi paaugstinot ekonomisko noziegumu apkarošanas un novēršanas efektivitāti.
  • Apzināt metodiskos un tehnoloģiskos risinājumus IKS pilnveidošanai, lai efektīvi fiksētu amatpersonu pretlikumīgas rīcības, kas saistīta ar noziegumu piesegšanu, līdzdalību tajos, risku iestāšanos.

Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānotos pasākumus 2023. un 2024. gadā paredzēts īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2025. gadā un turpmākajos gados plānā paredzēto pasākumu nodrošināšanai izskatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Vienlaikus paredzēts, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītajām institūcijām jānodrošina, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.



Iekšlietu ministrija kā atbildīgā institūcija par Plāna īstenošanu līdz 2026. gada 31. maijam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.