Kultūras ministrija rosina piešķirt gandrīz miljonu eiro "steidzami veicamiem darbiem" četrās baznīcās

Kultūras ministrija (KM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rosina piešķirt 988 714 eiro "steidzami veicamiem darbiem" četrās baznīcās, liecina KM sagatavotais rīkojuma projekts.

Nauda esot nepieciešama steidzami veicamiem darbiem Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā, Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīcas jumta atjaunošanai, Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcas rietumu fasādes un galvenās ieejas restaurācijai, kā arī Šķeltovas pareizticīgo baznīcas jumta atjaunošanas darbiem.

KM norāda, ka atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) no valsts budžeta 2023.gadā bija piešķirts finansējums viena miljona eiro apmērā, līdz ar to tika atbalstīti 22 pieteikumi finansējuma saņemšanai. Kopumā tika saņemti 54 pieteikumi par kopējo summu 4,9 miljoni eiro.

Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā 2023.gadā noslēgušies divi konkursi un izvērtēti 235 pieteikumi par kopējo summu 3,9 miljoni eiro. Konkursu rezultātā finansējums piešķirts 89 objektu konservācijas vai restaurācijas darbu veikšanai 1 019 700 eiro apmērā. Līdz ar to ir sagatavots finansējuma pieprasījums steidzami veicamu darbu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko nav bijis iespējams finansēt no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzekļu trūkuma dēļ.

KM argumentē, ka Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kā romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm un esot "būtiska UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts".

Jūlijā pēc informācijas saņemšanas par jaunām plaisām, NKMP ir veikusi katedrāles apsekojumu, un ir konstatēts, ka plaisas virs baznīcas vidusjoma ziemeļu un dienvidu sienām liecina par deformācijām, kas ir bīstamas kultūras pieminekļa saglabāšanai ilgtermiņā. KM uzsver, ka steidzami jāuzsāk deformāciju instrumentāla novērošana, deformāciju iemeslu noskaidrošanai, kā arī jāveic pasākumi, lai garantētu pieminekļa drošību.

Pēc koksngraužu iznīcināšanas 2022. un 2023.gadā Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā veikta vidusjoma pirmās travejas iekštelpu apdares un altārtelpas grīdas labošana, griestu un sienu restaurācija un vitrāžu, arhibīskapa krēsla un kapa plākšņu saglabāšanas darbi.

Tāpat nodrošināta grīdu nomaiņa, iekšējo inženierkomunikāciju izbūve vidusjoma pirmajā travejā, kas ietver vidusjoma dolomīta flīžu grīdas izbūvi, altārtelpas parketa grīdas atjaunošanu, elektromontāžas darbus, kas nozīmīgi kultūras pieminekļa saglabāšanai ilgtermiņā. Vienlaikus nodrošināti darbu kvalitātei un pieminekļa statusam atbilstoši pasākumi - būvuzraudzība, autoruzraudzība, arheoloģiskā uzraudzība, arheoloģiskā uzraudzība kapu plākšņu pārcelšanai.

Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīca ir pilnībā saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, apdari un būvdetaļas, kā arī amatniecības izstrādājumus. Objekta iekštelpās saglabājies 20.gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu interjera apdares stils. Kuldīgas Sētās Annas luterāņu baznīca ir pazīstama arhitekta Vilhelma Neimaņa autordarbs un izceļas ar savdabīgu arhitektoniski telpisko risinājumu, monumentalitāti un augstvērtīgu fasāžu dekoratīvo apdari, klāsta KM.

"Objekts ar savu gotisko tēlu ir Kurzemes reģionam nozīmīgs sakrālās arhitektūras paraugs, Kuldīgas kultūrvides dominante un simbols," naudas nepieciešamību argumentē KM. 2023.gadā no Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas piešķirts finansējums 52 000 eiro apmērā, lai uzsāktu torņa atjaunošanas un jumta seguma nomaiņas darbus.

Pēc jumta seguma skārda un koka dēļu apakšklāja demontāžas ziemeļu un dienvidu kāpņu telpu jumtu nesošās konstrukcijās ticis konstatēts, ka tās gandrīz visas ir neapmierinošā stāvoklī un vai nu jāmaina, vai labākā gadījumā jāprotezē. Šādi darba apjomi iepriekš nebija paredzēti, jo pilnībā neatklājot nesošās konstrukcijas bojājumu apmērs nebija redzams. Tā kā jumts ir ļoti nozīmīgs elements jebkura objekta saglabāšanai, nepieciešams papildus finansējums jumta seguma atjaunošanas pabeigšanai.

Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca ir 19.gadsimta otrās puses Kurzemes reģiona un Liepājas ortodoksālās arhitektūras paraugs, argumentē KM. Tā ir saglabājusi autentiskumu, vērtīgus fasāžu, interjera apdares un iekārtas elementus. Apsekojot kultūras pieminekli, konstatēts, ka baznīcas ēkas fasādēs ir plaisas, progresējoši apmetuma un krāsojuma zudumi. Konstatēts fasādēs bioloģisks apaugums, tādēļ esot nepieciešams finansējums uzsākto baznīcas fasāžu restaurācijas pabeigšanai, kā arī pasākumiem koksngraužu izplatības ierobežošanai un apkarošanai.

Šķeltovas pareizticīgo baznīca 1836.gadā pēc tipveida projekta uzcelts dievnams. No visām četrām 1836.gadā pēc šī projekta uzceltajām pareizticīgo baznīcām savu pirmatnējo veidolu un oriģinālo ampīra stilu ir saglabājusi tikai Šķeltovas baznīca. Pareizticīgajiem kristiešiem Svētā Nikolaja baznīca esot ievērojama ar to, ka te no 1874. līdz 1909.gadam, kalpoja virspriesteris Vasīlijs Nazarevskis, klāsta KM.

Ar Polockas un Vitebskas bīskapa Serafima atļauju virspriesteris Nazarevskis tika apbedīts savas nāves vietā - Šķeltovas baznīcā. Pareizticīgajā tradīcijā šāds pagodinājums esot rets gadījums. Uz virspriestera kapavietas tika uzstādīts marmora piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jumta nesošo konstrukcijas un seguma atjaunošanas darbi uzsākti 2023.gadā Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros. Patlaban ir demontēts vecais jumta segums un nesošās konstrukcijas, kā arī ir veikta jauno, pēc projekta izgatavoto, nesošo koka konstrukciju montāža un uzstādīts pagaidu jumts, tādēļ nepieciešams finansējums uzsākto baznīcas jumta restaurācijas pabeigšanai.

Atbilstoši NKMP saskaņotajiem risinājumiem darbu veikšanai Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā vajadzīgi 362 000 eiro, Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīcai - 341 714 eiro, Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrālei - 225 000 eiro, bet Šķeltovas pareizticīgo baznīcai - 60 000 eiro.