"Centrs Marta": Sabiedriskais darbs nav piemērots sods vardarbības veicējiem

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Biedrība "Centrs Marta", tās sadarbības partneri, kas strādā ar cietušajiem, un Valsts probācijas dienests sabiedriskos darbus neuzskata par piemērotu sods vardarbības veicējiem, jo tas neveicina uzvedības maiņu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda "Centra Marta" politikas koordinatore Beata Jonīte.

Pēc viņas paustā, arī tiesībsargājošās iestādes daudzās darba grupās esot atzinušas nepieciešamību neizmantot praksē sabiedriskā darba un naudas sodu vardarbības gadījumos. Tās ietvērušas to arī kā ierosinājumu šobrīd topošajā Vardarbības apkarošanas plānā 2024.-2029.gadam

"Problēmā ir tajā, ka pastāv izmantojami, smagāki soda mēri, taču praksē joprojām bieži tiek nolemts par šiem - vieglākajiem," izteicās Jonīte.

Latvijā šobrīd krimināllikumā neesot paredzēta īpaša sodāmība par atkārtotību noziegumos. Tas esot jāpārskata, "jo diemžēl ļoti bieži no viena un tā paša vardarbības veicēja rokas cieš vairāki upuri", pauda Jonīte. Tāpat būtu nepieciešams izstrādāt datubāzi, lai tiesībsargājošajām institūcijām dažādos reģionos būtu vienuviet pieejama informācija par iepriekšējiem nodarījumiem - šobrīd šāda informācija mēdz būt sadrumstalota.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi sabiedriskos darbus vīrietim par sievietes ilgstošu izsekošanu, draudēšanu un fizisku iespaidošanu nolūkā panākt kopdzīves atjaunošanu.

Tiesa konstatējusi, ka vīrietis ilgstoši izsekoja, novēroja, vairākkārtēji izteica draudus un nevēlami sazinājās ar personu, kurai ir bijis pamats baidīties par savu drošību.

Šogad pavasarī nolūkā atjaunot partnerattiecības un kopdzīvi ar sievieti, bet apzinoties, ka viņa pēc izlīgšanas citā kriminālprocesā par viņai nodarītiem viegliem miesas bojājumiem nevēlas ar viņu sazināties, vairākkārt rakstīja un nosūtīja e- pastus.

Tāpat vīrietis, meklējot iespēju satikties ar minēto sievieti, ilgstoši izsekoja un novēroja viņu, sagaidīja viņu pie dzīvesvietas, ceļā līdz darba vietai uzrunāja un izteicās par viņu aizskaroši un nievājoši. Tāpat viņš vairākkārt centās aizkavēt sievieti, ķerot aiz rokas un grūžot, izteica draudus, ka nositīs viņu, ja nebūs kopā ar viņu.

Sieviete, apzinoties, ka bijušais partneris ir vairākkārt sodīts un ir bijis vardarbīgs pret viņu abu kopdzīves laikā, vīrieša izteiktos draudus uztvēra nopietni un pamatoti baidījās par savu drošību.

Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, kāda jūnija vakarā ieradās sievietes mājoklī. Tur viņš ar dūrēm un kājām sita pa dzīvokļa durvīm, pēc kā, saprotot, ka iekšā netiks laists, no ārpuses atstūma pusatvērto virtuves logu un, iekāpjot pa to, iekļuva dzīvoklī.

Dzīvoklī viņš sievieti sācis ķert, grūstīt un žņaugt, nodarot fiziskas ciešanas. Sievietei tika konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi.

Sievietei gan izdevās izsaukt Valsts policiju, pielietojot gāzes baloniņu, kā arī izdevās izrauties no varmākas un izskriet no dzīvokļa, pēc kā agresoru aizturēja policija.

Tiesa apstiprinājusi apsūdzētā un prokurora noslēgto vienošanos par sodu, proti, sabiedrisko darbu uz 400 stundām. Noteiktam sodam daļēji pievienota neizciestā soda daļa pēc cita Rīgas pilsētas tiesas sprieduma, un kā galīgais sods noteikts sabiedriskais darbs uz 420 stundām.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītās 19 dienas, kas atbilst 152 sabiedriskā darba stundām. Sabiedriskā darba atlikusī soda daļa ir 268 stundas.

Svarīgākais