Par septiņgadīgās Justīnes slepkavību prokuratūra cēlusi apsūdzības viņas tēvam un pamātei

© Ekrānuzņēmums

Rogovkā dzīvojušās septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavības lietā prokuratūra pieņēmusi lēmumus par viņas tēva un pamātes saukšanu pie kriminālatbildības, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Tēvs un pamāte apsūdzēti par vardarbīgu un cietsirdīgu apiešanos ar mazgadīgo, kā arī par slepkavību atbildību pastiprinošos apstākļos, apzinoties, ka noslepkavotais ir bezpalīdzības stāvoklī.

Abi ar pieņemtajiem lēmumiem ir iepazīstināti, informē prokuratūrā. Abiem apsūdzētajiem joprojām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Patlaban lietā turpinās izmeklēšana, un, lai nekaitētu tai, plašāki komentāri netiek sniegti.

Šogad 5.maijā tika saņemta informācija, ka Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā bezvēsts pazudusi septiņgadīgā Justīne Reinikova. Pusotra mēneša laikā tika veikti dažādi meklēšanas pasākumi, iesaistot plašus spēkus.

Jau kopš pirmajām meitenes pazušanas dienām likumsargi strādāja ar vairākām versijām, tostarp, ka pret viņu, iespējams, veikts noziedzīgs nodarījums.

20.jūnija naktī policija aizdomās par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret meiteni aizturēja meitenes tēvu un pamāti. Savukārt meitenes ķermenis ar acīmredzamiem miesas bojājumiem atrasts aprakts pamestā mājas pagrabā, meža vidū vairākus desmitus kilometru no meitenes dzīvesvietas - vietā, kur savulaik dzīvojis Justīnes tēvs.

Izmeklēšanas laikā kopumā veikti vairāki desmiti dažādu procesuālo darbību, tostarp 11 ekspertīzes, 41 pratināšana, vairākas kratīšanas un izņemšanas, kā arī veiktas vairākas aptaujāšanas.

LTV vēstīja, ka pazudušās meitenes ģimene bijusi bāriņtiesas redzeslokā. Meitenes tēvs un pamāte ar četriem bērniem bijuši ienācēji, ģimene uz Rogovku pārcēlusies apmēram pirms pusgada. Tā kā meitenei ir veselības problēmas, viņa nemācījās vietējā skolā. Meitenes bioloģiskā māte dzīvojusi ārzemēs.

Latvijā

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.