Pašlaik ir ļoti grūti prognozēt, vai Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē šī gada izskaņā pieņems lēmumu par sarunu sākšanu par Ukrainas iestāšanos ES, intervijā TV3 atzina Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).
Viņa atzina, ka Ungārija pašlaik šantažē pārējo ES, lai "izsistu" sev 13 miljardus eiro iesaldēto fondu līdzekļu. Eiropas Komisija (EK) piedāvā atbloķēt daļu līdzekļu, bet ir jautājums, vai tas būs pietiekami, lai arī Ungārija nobalsotu par sarunu sākšanu ar Ukrainu.
Politiķe atzīmēja, ka jautājumā par ES finansējuma piešķiršanu Ukrainai Ungārijas pozīciju vēl esot iespējams apiet, savukārt iestāšanās sarunu sākšanas jautājumā Ungārijas apiešana nav iespējama.
Kalniete piebilda, ka ES iekšienē ir arī otrs viedoklis, ka EK būtu vēl "stingrāk jāpiegriež skrūves" Ungārijai un jārunā no šādām pozīcijām, bet kopumā situācijas iznākumu pašlaik esot grūti prognozēt.
Taujāta, vai šie apstākļi neliecina, ka ES jāatsakās no vienprātīgiem lēmumiem, Kalniete atzina, ka ES valstu kļuvis ļoti daudz, tāpēc lēmumu pieņemšana pēc konsensus principa kļuvusi ļoti apgrūtināta. Lai arī Latvijas valdības pozīcija ir neatbalstīt atteikšanos no vienprātības ES balsojumos, es gan to atbalstītu, sacīja Kalniete, kura ir nolēmusi kandidēt arī nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
ES ir bloķējusi Ungārijai paredzētos kohēzijas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā, līdz šī valsts varēs pierādīt, ka ir veikusi reformas, lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību, LGBTQI+ minoritāšu tiesības un augstskolu mācībspēku neatkarību.
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna vērtība ir 10,4 miljardi eiro. Pārējo šī plāna līdzekļu piešķiršana ir apturēta, kamēr Budapešta nav apmierinājusi vairākus nosacījumus par likuma varas ievērošanu.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir vienīgais ES valsts līderis, kurš turpina uzturēt tuvas attiecības ar Krieviju. Viņš draud izmantot veto tiesības ES samitā decembrī, lai bloķētu palīdzību Ukrainai un sarunu uzsākšanu par Ukrainas iestāšanos ES.
