Eksperti: Ekonomika turpina buksēt
Kā jau gaidījām, ekonomikas sniegums trešajā ceturksnī ir izrādījies vājāks, nekā rādīja sākotnējie IKP dati. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās trešajā ceturksnī auga par sezonāli koriģētiem 0.2% (iepriekš 0.6%), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0.7% (sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati, iepriekš -0.1%). Ražojošajās nozarēs reģistrēts 4% kritums, kamēr pakalpojumu sniegums noturējies iepriekšējā gada līmenī. Skaitļi ir precizēti, un lielākoties tie ir nedaudz mazāki, tomēr stāsts joprojām saglabājas tas pats. Ekonomika šobrīd buksē jeb griežas uz vietas gluži kā viena otra mašīna pēc sniegputeņa – mazliet uz priekšu, mazliet atpakaļ. Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomikas apjoms kopumā ir sarucis par 0.6%, vēsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste.
Trešajā ceturksnī visbūtiskākais kritums pret iepriekšējo gadu vērojams eksportā (-11.8%). Preču eksports ir sarucis straujāk nekā iepriekš, un sācis mazināties arī pakalpojumu eksports. Mūsu tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir savārgušas, un tas mazina pieprasījumu. Eurostat publicētie dati rāda, ka aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu un nepilni 40% pakalpojumu nozares pārstāvju nosauc nepietiekamu pieprasījumu kā biznesa attīstību ierobežojošu faktoru. Eksporta pasūtījumu attīstība pagaidām neliecina par drīzu situācijas uzlabošanos. Apstrādes rūpniecībā, kurā eksports nodrošina aptuveni divas trešdaļas no apgrozījuma, lejupslīde ir ievilkusies jau piekto ceturksni pēc kārtas (-6.3% trešajā ceturksnī). Grūtāk klājas tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru ražojumi tieši vai pastarpināti tiek izmantoti būvniecībā un mājokļa labiekārtošanā, piemēram, koka izstrādājumu, mēbeļu, nemetālisko minerālu izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražotājiem. Tai pat laikā ir arī ražošanas jomas, kuras darbojas ar plus zīmi - elektronika, datori, elektriskās iekārtas, arī pārtikas ražošana.
Mīnusi vērojami ne tikai eksportā, bet arī iedzīvotāju patēriņā (-1.3%). Labā ziņa - kritums sāk mazināties. Inflācijai atkāpjoties un algu pieaugumam saglabājoties gana straujam, turpina uzlaboties iedzīvotāju pirktspēja - algas ķer augsto cenu līmeni. Tas ir mazinājis pesimismu iedzīvotāju noskaņojuma rādītājā. Tomēr temperatūras stabiņam krītot, noskaņojums atsācis pasliktināties. Tas, iespējams, atspoguļo apkures sezonas sākumu un bažas par apkures rēķiniem. Rēķinus ietekmē ne tikai cena, kas ir mazinājusies, bet arī ziemas sali. Ja vien ziema neizrādīsies būtiski aukstāka un garāka par iepriekšējo, par komunālajiem pakalpojumiem šoziem maksāsim mazāk. Iedzīvotāju tēriņu kritums uzskatāmi redzams tirdzniecības nozares sniegumā (-3.6%).
Nozaru griezumā būtisks kritums reģistrēts arī pārējā rūpniecībā, transportā un uzglabāšanā, lauksaimniecībā, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbībās.
Šobrīd ekonomiku stutē valdības tēriņi (+7.7%) un investīciju aktivitāte (+3.1%). Pārliecinoši visstraujāk augošā nozare ekonomikā ir būvniecība (+16.1%). Tā šogad ir beidzot izkāpusi no ilgstošas lejupslīdes. Visstraujāk aug nedzīvojamo ēku būvniecība un specializētie būvdarbi. Neliels kāpums parādās arī inženierbūvniecībā. Materiālu pieejamības uzlabošanās, ES fondu naudas ienākšana ir kāpinājusi celtniecības apjomus. Tomēr būvniecība nav vienīgā nozare, kas aug. Redzam, ka pieaugums galvenokārt ir nozarēs, kur pieprasījums parasti ir stabilāks un mazāk atkarīgs no biznesa cikla svārstībām - izglītība, valsts pārvalde un aizsardzība, veselības aprūpe. Neliels kāpums aizvien vērojams arī tādās COVID skartajās nozarēs kā māksla, izklaide un atpūta, ēdināšana.
Ekonomikas buksēšana turpināsies vēl dažus ceturkšņus. Būtiskāku izaugsmi varam gaidīt vien nākamā gada otrajā pusē, kad, procentu likmēm mazinoties, sāks atgūties eksporta tirgi. Iedzīvotāju patēriņš, visticamāk, sāks uzlaboties nedaudz ātrāk nekā eksports, ņemot vērā pozitīvo iedzīvotāju pirktspējas attīstību. Publiskā sektora investīcijas ar ES fondiem priekšgalā arvien vairāk palīdzēs balstīt ekonomiku. Kopumā prognozējam, ka ekonomika šogad saruks par 0.4%. Savukārt nākamgad gaidāma lēna 1.4% izaugsme.