Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Latvijā

Operetes teātrī: Džūkbokss un skaistais laikmets

© publicitātes foto

Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra valdes priekšsēdētāja, mākslinieciskā vadītāja stāsta, kā top Latvijā pirmais jukebox (džūkboksa) mūzikls ar Raimonda Paula mūziku «Mežrozīte, pilsētas romance divās daļās», kura pirmizrāde gaidāma 20.decembrī plkst. 19 VEF kultūras pilī un drīzumā apceļos Latviju, par Operetes Jaungada koncertiem «La Belle Epoque» 25. un 28.decembrī un par gaidāmo neatkarīgā Operetes teātra desmitgades jubileju.

Jukebox mūzikli ir populārs Brodvejas mūziklu veids.

Mūzika būs mūsdienīgā, krāšņā Brodvejas džeza stilistikā, atšķirīga no visa līdz šim Operetes teātrī iestudētā

Mūzikls «Mežrozīte, pilsētas romance divās daļās», ietver Raimonda Paula 60., 70.gadu hitus: mūsdienīgā, krāšņā, Brodvejas džeza stilistikā

Paula mūzika iet pāri paaudzēm!

Tas ir tā kā ieiet konfekšu veikalā, - ja ir labs sortiments, izvēle nav vienkārša.

Kuram gan nepatīk Maestro mūzika!

Šis iestudējums būs dzīvespriecīgs, krāsains un pozitīvi enerģētiski lādēts.

Mūs intuitīvi ir savienojis fanātisms un mīlestība pret savu darbu, tas, ka vienmēr visu izdarīsim ar pilnu jaudu un uz vislabākās nots!

Es saredzu lielu nākotni šim jaunajam, inteliģentajam mūziķim!

Ielu trokšņi, cilvēku čalas, tramvaja duna, mūzika no kafejnīcas, lietus un vējš, - viss veido skaņu un ritma mozaīku.

Visa lieliskā, izdomas bagātā radošā komanda strādā ar milzīgu atdevi un mīlestību, draudzīgā sinerģijā radot un ejot uz kopīgu mērķi un simtprocentīgu rezultātu.

Tieši pēc paša Maestro ieteikuma uzrunāju viņu šai lomai.

Manuprāt, daudzpusīgais viņas talanta potenciāls ir vēl līdz galam neatklāts.

Baudīsim mūzikas “skaisto laikmetu” ar Operetes Jaungada koncertiem La Belle Epoque

raksts

Top Latvijā pirmais multimediālais jukebox (džūkboksa) mūzikls Latvijā. Jukebox?

Jukebox mūzikli ir populārs Brodvejas mūziklu veids. Džūkboks jeb orķestrīna, tulkojumā no angļu valodas, nozīmē mūzikas automāts vai mūzikas kaste. Mūzikas atskaņošanas iekārtas no 1937. gada sāka dēvēt par "mūzikas automātiem", kuros cilvēki izvēlējās to, kas viņiem patīk. Tiek uzskatīts, ka žanra nosaukums cēlies no vārda jook (džūk), kas tika lietots kā žargona apzīmējums jestrai un trakulīgai dejošanai vai darbībai. Jukebox mūziklos tiek izmantotas viena komponista vai vienas grupas populāras melodijas. Jukebox mūzikls ir, piemēram, «Mamma Mia!» ar grupas ABBA dziesmām. Mūsu mūzikls «Mežrozīte, pilsētas romance divās daļās», ietver Raimonda Paula 60., 70.gadu hitus: Laternu stundā, Tik dzintars vien, Nepārmet man, Mežrozīte, Tumši zilā, Cik klusa nakts, Undīne u.c., kas rūpīgi saaudzētas ar jaunradītā Daces Micānes-Zālītes libreta vēstījumu vienotā muzikālā dramaturģijā. Mūzika būs mūsdienīgā, krāšņā Brodvejas džeza stilistikā, kas tuva pašam Maestro, un atšķirīga no visa līdz šim Operetes teātrī iestudētā.



Kā un kāpēc radās ideja par mūziklu?

Operetes teātris ir nevalstisks, multižanrisks teātris ar daudzveidīgu muzikālā teātra repertuāru: operetes, operas, mūzikli bērniem, filma, virtuālās realitātes programmas, džezs, starptautisks festivāls Ikšķilē. Nu laiks arī mūziklam. Mēs šo desmit gadu laikā arvien paplašinām repertuāru. Jebkam, ko izvēlos iestudēt mūsu teātrī, galvenā prioritāte un pamats ir augstvērtīga, talantīgi rakstīta mūzika, kur ir skaista melodija. Un Raimonda Paula mūzikai neapšaubāmi tāda ir.

Par ko ir mūzikls «Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās»?

Dace Micāne-Zālīte ir radījusi stāstu par sievieti - mākslinieci un viņas centieniem dzīvē sasniegt radošās virsotnes, par izaicinājumiem un kļūdām, ko Eva (tā sauc galveno varoni) savā ceļā uz karjeras virsotni pieļauj, stāstu par Evas un Raimonda mīlestību - divu radošu personību dvēseļu radniecību, kas kā lidojumā paceļ virs šīs zemes, bet kura draud izjukt un tikt zaudēta uz visiem laikiem, ja viņi nespēs ‘izmest’ no sevis aizvainojumu, atzīt savas kļūdas un piedot viens otram.

Kāpēc mūziklam izvēlēta tieši Raimonda Paula mūzika?

Jāsaka, ka šoreiz ideja pieder mūsu mecenātiem no Šveices: Robinam un Ievai Hulliem, viņi abi ir lieli Paula daiļrades cienītāji. Es ar prieku atsaucos šai ierosmei, lai gan pagāja krietns laiciņš, kamēr ‘sagremoju’, un sapratu, kā radīt jēgpilnu jukebox mūzikla izrādi. Mūziku atlasīt, tas ir vesels process, Paulam skaistas mūzikas ir tik daudz… Pirmajā brīdī liekas, kas tad tur, bet tam visam jābūt jēgpilni, muzikāli un saturiski vienoti jaunradītam. Un tu klausies tās (dziesmas) un domā: ’’Jā, šo vajag, un vajag arī šo un šito…nu šitā tik skaista, un šī jau nu noteikti jāiekļauj… Bet…ir iestudējuma laika limits! (smejas). Tas ir tā kā ieiet konfekšu veikalā, - ja ir labs sortiments, izvēle nav vienkārša. Mūzikas atlasē iesaistīju arī abus manus bērnus, man bija interesanti ‘uztaustīt’ arī viņu - 19 - 20-gadīgu, radošu jauniešu gaumi. Mūsu gaumes sakrita, tātad Paula mūzika iet pāri paaudzēm! Un libreta stāsts visu salika pa vietām, mūzika un sižets organiski saauga kopā!

Liels Maestro daiļrades cienītājs un pārzinātājs ir mūsu mūzikla Mežrozītes muzikālais vadītājs Matīss Žilinskis, džeza pianists, aranžētājs, komponists un slavenā komponista Arvīda Žilinska mazmazdēls, mūziķis ceturtajā paaudzē. Viņš pārstāv jaunāko mūsu mākslinieku paaudzi. Maestro, noklausoties Žilinska spēli, ir teicis ”Bravo!” Es saredzu lielu nākotni šim jaunajam, inteliģentajam mūziķim! Arī režisors Mārtiņš Kagainis man minējis, ka viņam vienmēr ir bijusi vēlēšanās uztaisīt kaut ko labu ar Paula mūziku, bet bija strikts jautājumā, ka, lai šādu darbu veidotu, jābūt arī labam sižetam, labam libreta materiālam. Mēs visi degam par to, ko veidojam!



Kuras Raimonda Paula dziesmas ir jums ir vismīļākās, vai tās iekļautas mūziklā?

Kuram gan nepatīk Maestro mūzika! Bet nevaru pateikt, vai man ir tāda viena mīļākā dziesma. Mūzikas vispār ir tik daudz! (smejas) Un man patīk daudzveidība. Man mīļākais materiāls ir tas, ar kuru konkrētā brīdī strādāju, viss kopums. Neatkarīgi no žanra, vienmēr izvēlos labu mūziku. Tas ir tāpat kā ar bērniem, tu nevari pateikt, kurš tev ir mīļākais, tad tas nebūs godīgi, tā ir tava ģimene. Paula melodijās ir dvēsele un arī ļoti laba dzeja, jēgpilna dzeja, un personība. Pauls man teica: ”Vajag taisīt kaut ko jautru, lustīgu, lai cilvēki priecājas!” Un es viņam pilnīgi piekrītu. Mūsu - Operetes teātrī vispār katrs iestudējums, katrs koncerts ir, lai padarītu cilvēka, mūsu mīļā skatītāja dzīvi skaistāku, paceltu noskumušo, dzīves nogurdināto garu, bagātinātu, iedvesmotu, izrautu no ikdienas kreņķiem. Bet kvalitatīvi, nevis ar um-pa-pā! Un neatkarīgi no muzikālā teātra žanra, kurā radām. Šis iestudējums būs dzīvespriecīgs, krāsains un pozitīvi enerģētiski lādēts.



Pastāstiet par radošo komandu, kura veido šo multimediālo mūziklu?

Mūsu kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta reiz teica: “Mūs intuitīvi ir savienojis fanātisms un mīlestība pret savu darbu, tas, ka vienmēr visu izdarīsim ar pilnu jaudu un uz vislabākās nots!” Es vēl gribētu papildināt, - augstākās raudzes profesionālā pieredze, radoši tēlainā domāšana, izpratne par uzdevumu, savstarpēja vienam otra ieceru respektēšana un virzība uz kopīgu mērķi.

Daces Micānes-Zālītes librets veidots kā Iļģuciema pastkarte, portretēti rīdzinieki, hipsteru stilā veidotos, spēcīgās, silti biezu krāsu kombināciju piesātinātos kostīmos, kas apbur ar savu harizmātisko mīlestību pret vintage detaļām ar drosmīgu aksesuāru pielietojumu. Tiem pilsētniecisks un radošs stils, ne vienveidīga meinstrīma, bet tāds, kas raksturīgs radoši domājošajai jaunatnes daļai. Inetas Sipunovas scenogrāfijā Iļģuciema koka arhitektūras mazo rūtiņu krāsainie lodziņi ar vitrāžam un terases margu smalkajām detaļām iemirdzēsies virtuālās multimediju un fiziskās realitātes scenogrāfijā.

Mūziklā visi gan dziedās, gan runās, gan dejos, un režisors Mārtiņš Kagainis, kurš specializējies tieši mūzikla režijā (starpcitu, var arī pats nodziedāt visu muzikālo materiālu (!)), ar vislielāko rūpību izstrādā katru gan solistu, gan ansambļa mizanscēnu aktierisko detaļu, veidojot dabiskajā teatralitātē balstītu aktiera izteiksmes veidu.

Ielu trokšņi, cilvēku čalas, tramvaja duna, mūzika no kafejnīcas, lietus un vējš, - viss veido skaņu un ritma mozaīku. Tā kā daudzveidīgs pavadījums tēlaini papildina katru ainu un aktieru darbību horeogrāfes Ievas Kemleres iecerē. Būs nolasāmi gan svinga, gan čarlstona, gan lindy-hop elementi jaunā traktējumā, kas mīsies ar laikmetīgas oriģinālhoreogrāfijas elementem.

Kā gatavojieties pirmizrādei?

Redzot mūsu lieliskās radošās komandas ieceres, priecājos, ka top kaut kas ļoti, ļoti skaists! Jāsaka, ka iedziļinoties kolēģu idejās un skicēs, man, jau ātrāk gribas to visu redzēt uz skatuves, cik ļoti skaisti tas būs, cik krāsainas ir radošās ieceres! Mans darbs ir kā rītausmas gaidas. Tu roc, roc, un tad uzzied gaisma! Tad ir svētki! Tad ir pirmizrāde! Mēģinājumi rit pilnā sparā, un ap to tiek risināti milzums organizatorisko jautājumu, lai ikviens iesaistītais varētu pēc iespējas labāk radīt, lai viss nepieciešamais būtu nodrošināts. Visa lieliskā, izdomas bagātā radošā komanda strādā ar milzīgu atdevi un mīlestību, draudzīgā sinerģijā radot un ejot uz kopīgu mērķi un simtprocentīgu rezultātu.

Kur notiek mūzikla darbība?

Darbība notiks Rīgā, Iļģuciemā, kur, līdz padomjlaika lielajām Rīgas romantisko rajonu pārbūvēm, atradās Raimonda Paula un Edītes Pauls Vīgneres dzimtas māja, kurā bija saimniekojuši gan viņa tēvs, gan vectēvs, kuri abi bija stikla pūtēji. Tiktāl stāsts ir autobiogrāfisks, bet tālākais jau ir dramaturģes izdomas auglis. Gleznotājs Raimonds izīrē istabas savā skaistajā koka namā ar vitrāžu logiem un rožu krūmu, vasaras vakaros uz terases notiek ballītes un muzicēšana. Ierodas Eva no Itālijas, un sāk veidoties viņu attiecību stāsts.



Kādi solisti, aktieri būs mūziklā «Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās»?

Galvenajā lomā būs Dināra Rudāne, soliste, soprāns, profesionāla operdziedātāja, dzied dažādu žanru mūziku, t.sk. ierakstījusi disku arī ar pašu Maestro, ar viņai rakstītām dziesmām. Tieši pēc paša Maestro ieteikuma uzrunāju viņu šai lomai. Manuprāt, daudzpusīgais viņas talanta potenciāls ir vēl līdz galam neatklāts.

Tenors Dainis Skutelis ir dziedājis gan ar Maestro, gan arī atveidojis nozīmīgas lomas Operetes teātrī, piemēram, Edvīns operetē Silva.Čardaša karaliene, vokāli sarežģīto Rosiljonu operetē Jautrā atraitne.

Tenors Kārlis Rūtentāls ir solists, kuru skatītāji pazīst kā ļoti daudzpusīgi radošu personību, t.sk.kā Boniju operetē Silva.Čardaša karaliene, Džoniju operetē Klīvija un Toniju operetē Cirka princese, Karlsonu tāda paša nosaukuma mūziklā ģimenei, kā arī dažādu mūziklu, operu u.c. darbu visdažādākajos žanros, solistu. Soprāns Jolanta Strikaite arī ir dziedātāja, kas spējīga talantīgi spēcīgi izpausties visdažādākos žanros un diciplīnās, viņu Operetes teātrī pazīstiet kā Valensjennu operetē Jautrā atraitne, Stasiju operetē Silva. Čardaša karaliene, Annu Meierovicu biogrāfiskajā operetē-filmā Trīs zvaigznes.Zigfrīds. Jauns ampluā būs soprānam Anastasijai Dolgoņenko, kuru pazīstiet kā Stasiju operetē Jautrā atraitne, Māmiņu mūziklā Karlsons un Pīlīti mūziklā Paukojam un šmaukojam, šogad vokāli un aktieriski spoži debitēja arī 5.starptautiskā Operetes festivāla Galā koncertā Ikšķilē. Piedalīsies arī jaunie, bet jau pieredzējušie mūzikla dziedātāji-aktieri: Emīls Gilučs, Toms Kalderauskis, Austra Elza Kozuliņa, Maija Punka, Sarma Liede, Edvards Grieze, Toms Kursītis, dejotāji: Zane Stūre, Asnate Rikse, Rolands Šteinbergs, Kārlis Kemlers u.c. Uz skatuves kā aktieri būs arī instrumentālā ansambļa mūziķi Matīsa Žilinska vadībā.

Kas vēl drīzumā gaidāms?

Gada nogalē, 25. un 28.decembrī VEF kultūras pilī kopā ar mūsu mīļajiem skatītājiem baudīsim mūzikas “skaisto laikmetu” ar Operetes Jaungada koncertiem La Belle Epoque. Operešu, operu, filmu mūzikā un neapolitāņu dziesmās mirdzēs soprāni: operdīva Sonora Vaice, Anta Jankovska (Itālija), tenors Guntars Ruņģis, baritons Nauris Indzeris, muzicēs arī jaunie talanti, konkursu laureāti: Patrīcija Kozlovska (soprāns, Alfr.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, Sonoras Vaices audzēkne) un Rinalds Rozenlauks (obojists, Em.Dārziņa mūzikas vidusskola, Kristīnes Kupčas audzēknis), kā arī dejotāji Egija Abaroviča un Reinis Rešetins, simfoniskais orķestris Atvara Lakstīgalas vadībā.

Aprīlī gaidāma multimediālās monooperas Valentīna pirmizrāde ar Sonoru Vaici un arī sadarbības projekta ar vienu no Metropolitēna diriģentiem no ASV, Gregoriju Buhalteru, turpinājums.



Šogad ir Operetes teātra desmitā, jubilejas sezona.

Jā, un Operetes teātra jubileju svinēsim 26.aprīlī VEF kultūras pilī, ar kolorītu un īpašu, mūsu daudzveidīgā, radošā kolektīva veidotu, pārsteidzošu GALĀ programmu, uz kuru ielūdzam dzimšanas dienas viesus - mūsu mīļos un uzticamos skatītājus un draugus!