Egils Helmanis par "Spēlmaņu nakti": "Ko jūs, nelieši, darāt ar manu valsti?"

Nesen aizritēja “Spēlmaņu nakts”, kurā tika godināti Latvijas teātru ļaudis. Domāju, ka ne tikai es pamanīju, ka Jaunajam Rīgas teātrim netika neviena nominācija.

Nešaubos, ka šis ir skaidrs signāls, ko nozari kontrolējošie sniedz Hermanim un viņa teātrim - tev nebūs runāt varai neērtu patiesību! Tas ir nekas vairāk, kā zemiska atspēlēšanās par brīvdomību.

Šo sajūtu zinu labi. Pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Ogres Valsts ģimnāzija. “Meinstrīma” medijiem, sabiedriskajiem medijiem bija gluži vienalga, ka ir noticis kas tiešām rets (Latvijā pilnībā no jauna pēdējās desmitgadēs uzceltas vien dažas skolas). Ziņās par to klusums. Jo “nepareizs” pilsētas mērs.

Kas nav mazsvarīgi - šāda vadošo aprindu un mediju attieksme mums nolaupa īstenību, nolaupa patieso paštēlu! Ja sava atspulga aplūkošanai, visu dzīvi, ir bijis pieejams tikai greizais spogulis, tad arī priekšstats par sevi ir greizs! Mēs neuzzinām labo par savu valsti, mūs radina nepazīt mūsu izcilniekus kultūrā, mums neļauj ieraudzīt, uz ko esam spējīgi, un kā patiesībā domājam!

Kad, astoņpadsmit gadu vecumā, stāvēju uz barikādēm pie Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio, kā jauns puika biju gatavs atdot dzīvību, lai no šiem medijiem varētu raidīt patiesību. Noskaņojums ikvienam bija tāds, ka šī patiesības raidīšana ir svarīga, jo tikai tad pasaule uzzinās par mūsu tautas mērķiem, un tikai tad varam cerēt uz brīvību… Šobrīd manī skan sāpīgs jautājums: “Ko jūs, nelieši, darāt ar manu valsti?”"