Robertu Miķelsonu (27), kuru tagad Nīderlandē tiesā par vairāku desmitu bērnu seksuālu izmantošanu, atklāja nejauši – kādas citas izmeklēšanas laikā ASV policija konfiscēja 46 gadus vecā Roberta Didukas datoru, kur atrada attēlus ar seksuāli izmantotiem bērniem.
Lai gan Miķelsons jau par līdzīgiem noziegumiem bija nonācis gan Vācijas, gan Zviedrijas tiesībsargu redzeslokā, starptautiskā sadarbība nepalīdzēja – viņš netraucēti pārcēlās uz dzīvi Nīderlandē. Vīrietis atzinies 83 bērnu seksuālā izmantošanā, kā arī pornogrāfisku materiālu izplatīšanā internetā.
Dati par seksuālās vardarbības upuriem liecina: jo mazāki bērni, jo lielāka varbūtība, ka viņu izmantotājs būs kāds no ģimenes, radiniekiem vai pazīstamiem cilvēkiem. Tikai trīs procenti bērnu izmantotāju bijuši pilnīgi svešinieki.
Nīderlandes probācijas eksperts Bastians Vogelvangs atsaucas uz pētījuma datiem: 49 procentos gadījumu, kad varmācības upuris bijis bērns līdz piecu gadu vecumam, varmāka bijis ģimenes loceklis, bet 48 procentos – pazīstams cilvēks vai, piemēram, kā Roberta Miķelsona gadījumā – persona, kas aprūpē bērnu, vai aukle. Arī savas uzstāšanās laikā Rīgā, probācijas speciālistu seminārā ar nosaukumu Pietiek upuru, holandiešu eksperts vairākkārt piemin «mācības, kuras esam guvuši no seksuālā izmantotāja Roberta M. gadījuma».
Pirmām kārtām jau to, par ko holandiešu tiesībsargus un citus dienestus kritizē vietējie mediji kā cilvēks, kas jau sodīts par bērnu izmantošanu, var netraucēti strādāt ar bērniem?
Vidējais pedofilu vecums ir 40 gadu, tāda vecuma seksuālo varmāku kā Miķelsons ir tikai desmitā daļa. Eksperti spriež, ka tas saistīts ar veidu, kā cilvēks kļūst par pedofilu, kādā veidā viņš pārkāpj barjeras, lai savas idejas īstenotu dzīvē. B. Vogelvangs saka: Roberts M. strādāja dienas centrā un par bērnu aukli, viņš bija ar bērniem pazīstams, kontaktējās regulāri un bērni principā bija no viņa atkarīgi. Viņš bija ideālā situācijā, lai varētu pārkāpt divas svarīgas pedofila uzvedības barjeras (šķēršļus, kuri ir cilvēkam, kas fantazē par to): pirmkārt, sākt strādāt darbu, kur ir pieejami bērni, otrkārt, nepieciešamība piespiest bērnus ar varu (pedofili izmanto taktiku, lai bērni pakļautos), bet ir vēl trešā barjera – bailes, ka tevi pieķers. Pēc B. Vogelvanga teiktā, tieši šīs pēdējās barjeras pārkāpšana viņu, tāpat kā citus pedofilus, kuri kādā mirklī uzskata, ka viņus neviens nevar atklāt, padarīja ievainojamu un ASV policija to izmantoja. Nīderlandē nerimst diskusija par to, kā varēja notikt tā, ka Roberts viegli atrada darbu bērnu aprūpes iestādēs, lai arī jau bija tiesāts par noziegumiem pret bērniem. Viņš samērā viegli esot saņēmis izziņu, ka drīkst strādāt šādu darbu. Holandiešu eksperts secina: tobrīd holandiešu varas iestādēm neesot bijis nekādas informācijas, kas liegtu šādu dokumentu izsniegt, iespējams, tāpēc, ka viņš vēl skaitījās Latvijas pilsonis. «Tas liecina par to, ka informācijas apmaiņa starp valstīm klibo, sadarbības trūkums veicina šos noziegumus, tāpēc noziedznieki brīvi pārvietojas no vienas valsts uz citu, var brīvi strādāt bērnu iestādēs,» saka B. Vogelvangs. Eksperts arī norāda, ka bērnu seksuālā izmantošana ir visas pasaules problēma un neskar tikai katru valsti atsevišķi. Pēc ANO datiem, šādos noziegumos tiek iesaistīti miljons bērnu katru gadu. Cilvēki ceļo no vienas valsts uz citu, lai iesaistītos attiecībās ar nepilngadīgajiem, un lielākoties ceļojuma mērķis ir jaunattīstības valstis.
Bērnu seksuālās izmantošanas tīklam internetā Nīderlandē, kuru aizvadītajā nedēļā sagrāva policija, bija vismaz 50 000 lietotāju, un maldās tie, kuri uzskata, ka bērnus tam pakļāvuši nezināmi svešinieki. Britu profesors Deivids Midltons uzsver, ka bērnus pakļauj un iesaista arī viņu tuvinieki, ģimenes, kurām vajadzīga nauda. Pēc profesora teiktā, neko daudz nenozīmē arī profesija: «Mūsu valstī tie ir bijuši arī tiesneši, policisti, skolotāji.» Bērnu izmantotāji internetā nav viendabīga grupa – praktiski jebkāda vecuma, jebkādas izglītības, bet ir tendence, ka šie noziedznieki kļūst gados jaunāki. Lielbritānijā veikts pētījums liecina: 44,4% bērnu pornogrāfijas lietotāju internetā bija neprecēti, 27,4% – precējušies, tikpat – šķīrušies. 33% bija universitātes izglītība. «Cilvēki, kuri to dara, var būt sociāli izolēti, nespēj īstenot intimitāti, nespēj veidot seksuālas attiecības vai arī lieto internetu kā emocionālu mierinātāju,» stāsta D. Midltons.
«Daudzi noziedznieki neuzskata, ka bērnu seksuālās izmantošanas bilžu aplūkošana internetā ir noziegums, taču, jo vairāk cilvēku ir interese par tām, jo vairāk cilvēku tās skatās, jo vairāk bērnu tiks seksuāli izmantoti,» saka D. Midltons. Visā pasaulē pieaug seksuālo noziegumu skaits internetā, tas redzams pēc tā, kā pieaug šādu tīmekļa vietņu apmeklējumu skaits.
***
RĪGAS MONSTRS
Tā 27 gadus veco Robertu Miķelsonu nodēvējuši Nīderlandes masu mediji.
R. Miķelsons tika aizturēts 2010. gada decembrī Amsterdamā, kur vairākus gadus seksuāli izmantojis vairākus desmitus bērnu, strādādams bērnu dienas centros, par aukli un brīvprātīgo.
2004. gadā ieguvis Nīderlandes pilsonību, apprecoties ar Nīderlandes pilsoni. Latvijā Miķelsons nebija nonācis policijas uzraudzības lokā, taču 2003. gadā Vācijā viņš tiesāts par bērnu pornogrāfijas materiālu glabāšanu un izplatīšanu (viņš kā brīvprātīgais strādājis bērnudārzā Heidelbergā), kā arī uz aizdomu pamata nonācis arī Zviedrijas tiesībsargu redzeslokā. Latvijā Miķelsons kā brīvprātīgais sāka strādāt bērnu namā.
Pedofilu aizturēja pēc tam, kad no ASV tika saņemtas ziņas par iespējamu noziegumu pret bērniem, proti, kādas izmeklēšanas laikā ASV tika konfiscēts 46 gadus vecā Roberta Didukas dators, kurā atradās ievērojams daudzums attēlu un video ar bērnu seksuālu izmantošanu. Uz viena attēla bija redzams divus gadus vecs zēns, rokās turot lelli Nijntje – populāru holandiešu bērnu rotaļlietu. Ar Interpola palīdzību tika noskaidrots, no kuras valsts nāk šīs fotogrāfijas, taču ne konkrētu bērnu, ne to, kas uzņēmis šos foto, policija nezināja. Fotogrāfija tika parādīta populārā holandiešu TV programmā, kur Robertu Miķelsonu uzreiz pazina bērnu vecāki, kuri viņam bija uzticējuši savus bērnus. Tās pašas dienas vakarā viņš tika aizturēts. Miķelsons izmeklētājiem atzinies 83 bērnu seksuālā izmantošanā. Visi viņa upuri – gan zēni, gan meitenes – nozieguma izdarīšanas laikā nav bijuši vecāki par 12 gadiem.