Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas ar 2023.gada septembri ir zaudējušas spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, PMLP sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā. Ja pieteikums PMLP netika saņemts līdz 2023. gada 1. septembrim, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 2023. gada 2. septembra, un Latvijas teritorija jāatstāj līdz 2023. gada 2. decembrim.
Kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra? Šis jautājums raidījumā "Ziņu top" tiek uzdots Gunāram Kūtrim, 14. Saeimas deputātam, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājam.
"Par to mums šobrīd atbild aizsardzības un iekšlietu komisija. Jautājums ir - ko darīt, ja Latvijā atrodas personas, kurām nav šeir derīga uzturēšanās dokumenta? Likumā ir iestrādāta procedūra, kā tas viss notiek. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas pienākums rīkoties ar tiem cilvēkiem. Vienīgais, kas mūs šobrīd uztrauc, lai procedūras izpildes laikā neveidojas nevajadzīgi ekscesi. Cilvēkiem ļoti laicīgi bija zināmi datumi, dokumentu kārtošanai bija atvēlēts pietiekams laiks un, cik es saprotu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neuzsūtīs pilnīgi visiem izbraukšanas rīkojumus. Notiek katras personas indivuduāla izvērtēšana - vieni cilvēki noteikti saņems terminētas uzturēšanās atļaujas, citi varbūt iegūs Eiropas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vēl kāda daļa varbūt būs jau izbraukusi pati," tā G. Kūtris.
Vai nav tā, ka Latvijas puse pārāk paļaujas uz to, ka Krievijas pilsoņi "kaur kur izkūpēs gaisā" un paši pazudīs? - taujā raidījuma vadītāja Anita Daukšte.
"Mūsu iestādes apzinās, ka noteikti būs daži simti, kam būs jādod rīkojums izbraukt, bet tas ir indivuduālā kārtībā. Visās valstīs ir situācijas, kad kādu izved arī piespiedu kārtā un arī Latvijā tā būs. Tikai tas nebūs pēc principa - pienāk 2.decembris un visus izsūta," norāda G. Kūtris.