Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

LDz vadītājs: Latvija ir sliktākās pozīcijās nekā daudzas citas Eiropas valstis

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Savukārt, komentējot izmaksu kāpuma dēļ samazināto dzelzceļa līniju elektrifikācijas apjomu Rīga un Pierīgā, viņš sacīja, ka, skatoties uz esošo situāciju kopumā, Latvija ir sliktākās pozīcijās nekā daudzas citas Eiropas valstis.

"Austrumeiropas valstu bloku ģeopolitiskā situācija ir ietekmējusi daudz smagāk, un mēs nevaram salīdzināt to situāciju, kāda ir pie mums, ar Luksemburgu vai Portugāli. Otra lieta - būvniecības nozare kā tāda līdz šim ir lielā mērā bijusi saistīta ar trešo valstu darbaspēku," sacīja Pļavnieks.

Tāpat viņš norādīja, ka dzelzceļā daudzas sistēmas, piemēram, kontakttīklu balsti, gulšņi, pārmijas, dažādas citas komponentes un detaļas, arī tika piegādātas no trešajām valstīm un vairs nav pieejamas.

"Tādēļ jauni sadarbības partneri patlaban ir jāatrod praktiski visos segmentos, un līdz ar to izmaksas aug. Tam ir ļoti liela ietekme uz pašreizējo projektu īstenošanu, jo iepirkumi un līgumu slēgšana pārsvarā notika 2020., 2021., 2022.gadā, kad ģeopolitiskā ietekme vēl nebija tieši sajūtama. Tālāk jau būvniekiem, veicot iepirkumus, šī ietekme atklājās līdz šim nepieredzētā mērogā," uzsvēra Pļavnieks.

Viņš pauda, ka potenciālas izmaiņas būs, bet LDz mērķis saglabājas esošais, un arī iepirkums tiek būvēts tādā veidā, kādā LDz darbus veic atkarībā no pieejamā finansējuma summas.

Savukārt, komentējot tālākos elektrifikācijas plānus, viņš sacīja, ka, ņemot vērā gan jaunos elektrovilcienus, gan plānoto satiksmes intensitātes pieaugumu, gan "Rail Baltica" projektu, elektrifikācijas sistēmas modernizāciju ir nepieciešams pabeigt līdz "Rail Baltica" līnijas izbūves noslēgumam.

"Mēs redzam iespēju papildus esošajam tīklam, kas ir uz Jelgavu, Tukumu, Skulti un Aizkraukli, pievienot jau pieminēto posmu Aizkraukle-Krustpils, kā arī pagarināt esošo kontakttīklu no Rīgas Zemitānu stacijas Lugažu līnijā Siguldas un Cēsu virzienā. Primāri būtu kontakttīklu pagarināt līdz Garkalnes stacijai un tad jau domāt par tālāko, pat ja tas nebūtu līdz pašai Siguldai," skaidroja Pļavnieks.

Vienlaikus viņš papildināja, ka ar šo pieeju bateriju vilcieni bez papildu uzlādes varētu sasniegt ne tikai Siguldu, bet potenciāli arī Cēsis. Savukārt, ja elektrifikācija notiek tālāk, tad ar bateriju vilcieniem varētu aizbraukt arī līdz Valmierai.

"Tādēļ mūsu uzdevums ir kontakttīkla pārveide spriegumam uz 25 kilovoltiem un tīkla paplašināšana līnijās Aizkraukle-Krustpils, Zemitāni-Garkalne un vēlams tālāk," piebilda Pļavnieks.

Tāpat viņš teica, ka bateriju vilcieni viennozīmīgi ir nākotne visā Eiropā, jo tie samazina kapitālieguldījumu apjomu dzelzceļa līniju elektrifikācijā un piešķir neelastīgajam dzelzceļa tīklam elastību.

"To mēs redzam arī LDz kontekstā, ka uzņēmumam un infrastruktūrai agrāk nav bijusi pietiekama elastība. Mēs, protams, neesam jūrniecība, kur katru dienu var izdomāt jaunu galamērķi, bet arī mums ir nepieciešama lielāka elastība," atzīmēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot to, vai elektrotīklu modernizācijai būs finansējums, viņš sacīja, ka primārais jautājums ir finansējuma avoti.

"Es domāju, ka pašlaik pieejamais finansējums šo plānu ļaus īstenot daļēji. Bet laiks mums nedaudz vēl ir, un apjomīgs finansējums jau ir iezīmēts nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā," minēja Pļavnieks.