Latvijas finanšu iestāžu peļņa desmit mēnešos ir 2,4 reizes lielāka nekā 2022.gada attiecīgajā periodā

Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 596,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.oktobrī bija 27,066 miljardi eiro, kas ir par 2,7% jeb 0,714 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās, kad to aktīvi bija 26,352 miljardi eiro.

Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,699 miljardi eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp rezidentiem eirokredītos bija izsniegti 13,607 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 92,1 miljons eiro, kas ir par 12,8% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums oktobra beigās bija 17,496 miljardi eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp eironoguldījumi bija 16,349 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,146 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada oktobra beigām ir palielinājies par 1,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 15%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves oktobra beigās bija 3,636 miljardi eiro, kas ir par 15,7% vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās.

Pērn desmit mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 248,4 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā peļņa sasniedza 326,3 miljoni eiro, kas bija par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.