"Tas nav kaut kas ekskluzīvs." Okupācijas muzeja vadītāja komentē situāciju par muzeja stāšanos tiesas priekšā [papildināts]

Latvijas Okupācijas muzejs nesaka, ka Kārļa Ulmaņa apvērsuma nebija, aģentūrai LETA uzsvēra iestādes vadītāja Solvita Vība, komentējot izskanējušās ziņas, ka atmiņu institūcija par minētā fakta nenorādīšanu ir iesūdzēta tiesā.

Pieteikumā Rīgas pilsētas tiesai prasītājs Renārs Briedis norāda, ka ekspozīcijā "Latvija Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju varā 1939.-1991." muzejs noklusē, ka ar 1934.gada 15.maijā Ulmaņa autoritārā režīma valsts apvērsumu Latvijā izbeigta demokrātija. Prasītāja ieskatā, šī fakta noklusēšana ir melošana - "apzināta un aktīva realitātes sagrozīšana, sabiedrības maldināšana, sabiedrības vilināšana maldos, ļaunticīga rīcība pret sabiedrību un manipulēšana ar tās apziņu".

Okupācijas muzeja vadītāja skaidro, ka prasība bija noformulēta juridiski, proti, ka prasītājam nav sniegts pakalpojums, neskatoties uz pakalpojuma līgumu - biļeti. Vība uzskata, ka pakalpojums prasītājam tika sniegts, jo, pērkot biļeti, apmeklētājam tiek piedāvāts apskatīt muzeju, ekspozīciju, izstāžu zāles.

"Mēs ne juridiski, ne praktiski neslēdzam līgumu par kādiem konkrētiem faktiem, notikumiem vai stāstiem. Tas nav kaut kas ekskluzīvs tikai Okupācijas muzejam. Ieejot jebkurā muzejā, cilvēks ar iestādi slēdz pakalpojuma līgumu, iegādājoties biļeti, lai iepazītos ar piedāvājumu," sacīja Okupācijas muzeja vadītāja.

Pēc viņas paustā, tiesas sēdē, kas notika 9.novembrī, prasītājs klāstīja nostāju, ka, ja ekspozīcijā nav iekļauts viens fakts par 1934.gada 15.maija apvērsumu, tad, viņaprāt, pakalpojums nav saņemts. Vība sacīja, ka muzejs izvērsis paskaidrojuma daļu, jo formāli pakalpojums ir sniegts, jo kinoteātros, teātros, muzejos, iegādājoties biļeti, tiek piedāvāts apskatīties, piemēram mākslas darbu vai izstāžu telpu.

"Muzejs nenoliedz apvērsuma tiesisko raksturu. Jā, ekspozīcijā tāda teikuma nav, taču mēs neesam citās pozīcijās. Gidiem muzejā ir iespēja stāstīt vairāk un atbildēt uz jautājumiem. Mēs to visu arī stāstām. Ekspozīcijas ievaddaļā, kas aptver laika posmu līdz 1940.gadam, apskatot Latvijas Republikas iekšpolitiku, ārpolitiku un kultūru, ir trīs rindkopas teksta. Mēs nedodam izvērstu skaidrojumu par visiem notikumiem Latvijas Republikā šajā periodā," sacīja Okupācijas muzeja vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka ekspozīcijas sākuma daļā ir fotogrāfijas, ievadteksts, Satversmes teksts. Pēc Vības paustā, muzeja nostāja ir tāda, ka Latvija bija neatkarīga valsts, starptautisko tiesību subjekts. Pēc Molotova-Ribentropa pakta 1939.gadā, 1940.gadā notika Latvijas okupācija. Tālāk ekspozīcijā tiek stāstīts par trīs okupācijas periodiem, balstoties uz to, ka Latvija kā neatkarīga valsts tika okupēta.

"Prasītājs raisa filozofisku diskusiju - ja notika valsts apvērsums, tas nozīmē, ka Ulmanis jau bija okupējis Latviju. Tādā gadījumā runa ir par diviem okupantiem - Ulmani un PSRS. Mēs nevaram tam piekrist, jo okupācija ir atzīta un integrēta arī mūsu normatīvajos dokumentos, deklarācijās, Satversmes preambulā un citviet. Okupācijas faktu neviens neapšauba, tas ir juridiski fiksēts. Tā kā strīds par to nevarētu būt. Uzskatu, ka tas ir pavisam cits jautājums, arīdzan bīstams jautājums, ja var sākt šādā veidā pavērst notikumus - okupācija nebija, bet bija divu ļaunumu cīņa starp Ulmaņa diktatūru un PSRS iebrukums," sacīja Vība.

Viņa pauda cerību, ka prasība tiesā netiks apmierināta. Tiesas spriedums gaidāms 7.decembrī. Okupācijas muzeja vadītāja atsaucās uz prasītāja komentāru Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Kultūršoks", ka, ja spriedums būs nelabvēlīgs, viņš to pārsūdzēs gan otrajā, gan trešajā instancē. Vība norādīja, ka muzejam tas prasīs finansējumu vēl un vēl, taču muzejs nevar atteikties un uz tiesu neierasties.

Okupācijas muzeja vadītāja sacīja, ka telpā var nolikt vienu priekšmetu un stāstīt par okupāciju, tekstam obligāti nav jābūt, jo tagad ir modernāki risinājumi, kas ir gan emocionāli, gan mākslinieciski, ne tikai aprakstoši faktoloģiski. Tāpēc, Vības ieskatā, par to nedrīkstētu būt strīds, jo arī ekspozīcija ir dizaina un satura darbs.

"Ir daudzas ekspozīcijas, kurās teksta nav vispār, bet ir priekšmeti, filmas, vai ar dažādiem paņēmieniem tiek panākta noteikta atmosfēra. Šajā gadījumā ir absurdi, ka cilvēks pieprasa eksponēt to, ko viņš vēlas redzēt izstādē," sacīja Vība.

Briedis aģentūru LETA informēja, ka pirms tiesas iesniegumā lūdzis Okupācijas muzeju tikties klātienē, lai atrisinātu konkrēto konfliktu, savukārt prasības pieteikumā un tiesas sēdē prasītājs piedāvāja konfliktu risināt ar mediācijas starpniecību, taču muzejs atteicās gan no tikšanās, gan no mediācijas.

Pēc Brieža paustā, tiesas sēdē viņš piedāvājis apsvērt iespēju konfliktu atrisināt izlīguma veidā, ja Okupācijas muzeja ekspozīcijā tiek iekļauts fakts par 1934.gada apvērsumu. Prasītājs neesot uzstājis ne uz savu teksta redakciju, ne dizainu. Vienīgais, ko viņš esot lūdzis, ir iekļaut šo faktu ekspozīcijā.

Tāpat Briedis nenoliedz, ka Latvija 1940.gadā tika okupēta, taču, viņa ieskatā, PSRS okupēja autoritāru Latviju, nevis brīvu un demokrātisku Latvijas Republiku.

Viņa piedāvātais teksts, ko iekļaut ekspozīcijā ir šāds: "1934.gada 15.maijā Kārlis Ulmanis ar militāro valsts apvērsumu (Tautas valsts varas sagrābšanu un brīvības un valsts atņemšanu Tautai), izbeidza parlamentāro demokrātiju Latvijas Republikā un izveidoja autoritāro režīmu (Vadoņu kultu)". Briedis akcentēja, ka tiesas sēdē Okupācijas muzejs atteicās no izlīguma.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas Okupācijas muzeja darbību regulē Latvijas Okupācijas muzeja likums. Saskaņā ar to, muzeju funkcionāli pārrauga Kultūras ministrija. Pēc Brieža paustā, saskaņā ar likumu muzejam ir konkrētas prasības, tostarp vēsturisku faktu un pirmsokupācijas perioda atspoguļošana, kā arī sabiedrības izglītošana.

"Es šo konfliktu nerisinu kā zvērināts advokāts, bet kā cilvēks, kā Latvijas tautas pārstāvis un Latvijas valsts pilsonis. Es neizmantoju valsts varu šī konflikta risināšanai un atrisināšanai. Es neprastu man atdot atpakaļ naudu biļetes cenas vērtībā, es prasu atzīt par spēkā neesošu noslēgto uzņēmuma līgumu starp mani un Okupācijas muzeja biedrību, proti, lūdzu pārtraukt melošanu," sacīja Briedis.

Prasības pieteikumā Briedis norāda, ka darījums ar Okupācijas muzeja biedrību nav spēkā, jo muzeja ekspozīcija "satur melus un atbildētājs ar ekspozīciju darbojas pret prasītāju neētiski, vardarbīgi un agresīvi, ļaunā ticībā, neatļauti un nepieklājīgi, ar mērķi, kas ir pretējs reliģijai, likumiem un labiem tikumiem, un atbildētāja darbība ir vērsta uz to, lai apietu likumu".

Kā ziņots, Briedis iesūdzējis tiesā Okupācijas muzeju, jo uzskata, ka muzeja ekspozīcija satur melus, iepriekš vēstīja LTV raidījums "Kultūršoks".

Raidījums norādīja, ka Briedis pieprasa muzejam atmaksāt piecus eiro, ko iztērējis par ieejas biļeti.