Šogad par radaru konstatētajiem ātruma pārkāpumiem piemēroti sodi 15,9 miljonu eiro apmērā

© Dmitrijs SUĻŽICS, MN

Latvijā šogad desmit mēnešos uzlikto sodu summa par ātruma pārkāpumiem, kas konstatēti ar mērierīcēm, neapturot transportlīdzekli, ir 15 929 825 eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Ātruma pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli, kontrolē Ceļu satiksmes drošības direkcijas stacionārie fotoradari, Valsts policijas pārvietojamie fotoradari, netrafarētā policijas automašīna ar 360 grādu kameru, kā arī pielāgotās meteostacijas.

Samaksāto sodu summa ir 12 505 435 eiro.

Jau ziņots, ka ieņēmumi no sodiem par fotoradaru konstatētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem tuvākajos trīs gados sasniegs aptuveni 20 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) aprēķini.

2024.gadā šādi paredzēts iekasēt 8,94 miljonus eiro, 2025.gadā - 8,1 miljonu eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu vismaz pašlaik tiek lēsts būtisks ieņēmumu samazinājums - 3,3 miljoni eiro.

Iepriekš budžeta plānos 2024.gadā šajos sodos bija paredzēts iekasēt 7,8 miljonus eiro, 2025.gadā - 7 miljonus eiro, bet 2026.gadā un turpmāk katru gadu - 2,2 miljonus eiro.

IeM sagatavojusi valdības lēmuma projektu, kas paredz precizēt ieņēmumu no naudas sodiem apmēru, proti, palielinājums paredzēts par 1 143 746 eiro.

Satiksmes ministrija (SM) plāno ieviest tiesību izmantošanas aizliegumu, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē sacīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.

Latvijā

Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?

Svarīgākais