"Kopējie Latvijas Televīzijas (LTV) 7. kanāla reitingi aug. Hokeja pārraides noskatās apmēram 300 000 skatītāju, taču uzreiz pēc hokeja, kad pārraida reģionālo televīziju veidotās programmas, reitingi dramatiski krīt," norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Pirmajā mēnesī, kopš LTV7 programmā ir iekļauts reģionālo TV veidotais saturs, LTV ir zaudējusi vidēji 12 000 skatītāju.
Virszemes TV apraides reitingi pa reģioniem liecina, ka darbadienu rītos, laikā no pulksten 6.45 līdz 7.30, februārī LTV7 skatījies vidēji tūkstotis skatītāju dienā. LTV socioloģe Lija Millere piebilst, ka iepriekš šajā laikā nav bijuši raidījumi. Savukārt pusdienlaikā no pulksten 12.30 līdz 13.15 LTV7 kanālu skatījušies vidēji 7000 skatītāju iepretim janvārī LTV veidotajai programmai, kad to skatījušies 9000. Vakaros tā sauktajā ejošajā raidlaikā februārī LTV7 no pulksten 22.10 līdz 22.55 vērojuši 16 000 skatītāju iepretim 26 000 janvārī, liecina TNS Latvia dati.
Reģionālo TV pārstāvji pauž neapmierinātību, ka februārī divreiz nācies iekavēt vakara programmas pārraidīšanu, jo ievilkušās hokeja tiešraižu pārraides. "Diemžēl valsts politikas rezultātā mēs neesam laimīgi, ka šādi jāstrādā. Rīgas apraides zonā esam trīs TV, kurām 45 minūtes jāsadala trijās daļās. Tas nav normāli," uzskata Jūrmalas Ģimenes TV vadītāja Dace Ķezbere.
Rakstniece Māra Svīre, kurai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) februārī bija lūgusi divas nedēļas vērot reģionālo TV veidoto saturu, šo sistēmu salīdzina ar "aklo vistiņu spēli". "Meklēju, kad tad būs tās pārraides, jo tiešām pāris vakarus tās iekavējās. Tas, ko var redzēt vakarā, neatnāk pie manis kā cilvēka," norāda M. Svīre. Viņa ir neizpratnē, kāpēc reģionālās TV skatītājiem stāsta vispārzināmas lietas, ko var uzzināt no citiem ziņu raidījumiem, arī sešos vakarā Novadu ziņās. LTV 1. kanāla informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore Sarmīte Plūme informē: "Novadu ziņas veido četras labākās reģionālās TV, kuras ir uzvarējušas konkursā, tāpēc, iespējams, to veidotais saturs tiek atkārtots arī vakara pārraidē."
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka reģionālo TV veidoto ziņu "kvalitāte ir traģiska. Lielākoties tiek imitēts, kas vajadzīgs varai. Viedokļus pasludina par faktiem. Bieži reģionālo TV ziņās dominē pseidonotikumi un krimiķi. Netiek meklētas īstas ziņas". Tam daļēji piekrīt arī Vidzemes TV pārstāvis Jurģis Ābele, kurš ir pārliecināts, ka vajag uzlabot satura kvalitāti. "Labi, ka jau sākumā esam izrunājuši par problēmām, kas ir novērotas saturiski šajā apraides formātā. Pusotra mēneša laikā, protams, nav iespējamas radikālas pārmaiņas," atklāj J. Ābele.
Ventspils TV direktors Aleksandrs Mirvis pauž izbrīnu, ka kopējie reitingi īsti nav korekti, jo tie ir veidoti nevis pēc astoņiem apraides reģioniem, bet gan ģeogrāfiski pēc četriem novadiem.
NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins neslēpj, ka padomei ir divas iespējas – "izdzīt no LTV7 kanāla reģionālās TV, kas nozīmētu to likvidēšanu, vai pateikt, ka tām pašām ir jālikvidējas. Reitingi ir šokējuši visus, taču es uzskatu, ka ir jāveido apmācības reģionu TV programmu veidotājiem. Mēs nedabūsim cilvēkus no citurienes, tāpēc jāapmāca tie, kas jau tagad strādā". Reģionālās TV vienojās ar NEPLP turpināt diskusiju par satura kvalitāti.