Latvija nosoda Lībijas vadītāja Muammara Kadāfi uzbrukumus civiliedzīvotājiem un ir gatava iesaistīties konflikta risināšanā. Šādu nostāju paudušas vairākas Latvijas amatpersonas, norādot, ka līdzdalība varētu notikt tikai zem ANO un NATO karoga.
Kā tā izpaudīsies, noskaidrosies tuvāko dienu vai nedēļu laikā. Pagaidām var sniegt tikai morālu atbalstu, kas, pēc ekspertu domām, arābu pasaulē tiks augstu novērtēts.
"Saprotams, ka diktatora lāsti birst kā no pārpilnības raga. Nav šaubu, situācija ir sarežģīta, un neviens pašlaik nevar pateikt, cik ātri izsīks Kadāfi režīma pretošanās spējas, kādas būs fanātisma izpausmes. Koalīcijas ieroču spēku pret sevi Muammars Kadāfi ir izsaucis pats, jo neturēja solījumu respektēt ANO Drošības padomes rezolūciju un nepārtrauca uguni," atbalstu sabiedroto spēku uzlidojumiem Lībijā pamato ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņš atgādina, ka Latvijas sabiedrībai vēl labā atmiņā 1991. gada janvāra barikāžu pieredze, jo toreiz daudzi bija neizpratnē, kāpēc mums palīgā nedodas ANO "zilās miera uzturētāju ķiveres". Lībijas gadījumā starptautiskās sabiedrības rīcības trūkums ik dienu ir prasījis simtiem Lībijas civiliedzīvotāju dzīvību. Ārlietu ministrs jo īpaši nosoda M. Kadāfi rīcību, ap militārajiem objektiem liekot izveidot dzīvo sienu no saviem cilvēkiem.
Latvijas gatavību iesaistīties Lībijas konflikta risināšanā pauž arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsver, ka politiski nevaram stāvēt malā, taču ir jāsagaida Eiropas Savienības un NATO prasības. Viņš norāda uz vairākiem līdzdalības līmeņiem – pirmais ir politiskais atbalsts ANO Drošības padomes rezolūcijai, taču otrs jautājums ir par to, kurš šo rezolūciju īstenos. Tomēr A. Pabriks pagaidām izvairās prognozēt, vai Latvija uz Lībiju nosūtīs arī karavīrus. "Nav pamata skepsei, jo Latvija sevi ir labi parādījusi daudzās starptautiskās operācijās," Latvijas karavīru spējas novērtē A. Pabriks.
Turpretī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš par fizisku Latvijas līdzdalību karā izsakās skeptiski.
"Protams, politiski mēs diskusijās esam atbalstījuši un apsveikuši šo ANO Drošības padomes rezolūciju. Man gan ir diezgan grūti redzēt jelkādu praktisku Latvijas militāru kontribūciju šādai iespējamai operācijai," aģentūrai BNS sacīja M. Riekstiņš.
Skeptiski noskaņots par Latvijas karaspēka izvietošanu Lībijā ir arī Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvis Atis Lejiņš. Viņš uzsver, ka Lībija nav Afganistāna, turklāt Latvijai trūkst nepieciešamā ekipējuma, lai dotos uz Āfriku. "Mēs taču nevaram tur neko darīt, jo mums nav ne bāzes, ne radari vai kuģi. Ir tikai karavīri, kas bijuši Afganistānā, taču rezolūcija paredz, ka karavīri netiks izmantoti un visa darbība notiks no gaisa," saka A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka šajā gadījumā pietiks ar morālu atbalstu, jo opozīcija ir paudusi gatavību pati tikt galā ar M. Kadāfi spēkiem. Pēc A. Lejiņa domām, arābu valstis Latvijas nostāju novērtēs un nākotnē palīdzēs veidot starptautiskās attiecības. "Visi, kas tur piedalās revolūcijās, ir jaunāki par 30 gadiem, jo viņiem tā sistēma ir noriebusies un viņi priecājas, ka sabiedrotie iznīcina Kadāi tankus," saka A. Lejiņš.
Arī ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka tiešas ietekmes uz Latviju notiekošajam Lībijā nebūs, taču netieša ietekme varētu būt liela. "Lībija ir kaimiņos Eiropas Savienībai, tas prasīs lielu Eiropas Savienības iesaistīšanos gan finansiāla atbalsta sniegšanā, gan ir vesela virkne praktisku jautājumu, kas saistīta ar bēgļiem un sociāliem jautājumiem," norādīja Ž. Ozoliņa.