Atvadu vārdi Skolotājai

Ir cilvēki, par kuriem tu domā: viņi nekad neaizies. Jo ir dzīvespilni, smejoši, laimīgi un taisnīgi. Tāda bija arī skolotāja Elga Siliņa, mana klases audzinātāja. Bet nu viņa ir Mūžībā. Viņas laiks bija cienījams: no 1933. gada 6. augusta līdz 2023. gada 18. novembrim.

Es atnācu uz Jūrmalas 4. vidusskolas (Pumpuru vidusskolas) 9. klasi 1971. gadā, un viņa jau bija priekšā: mūsu lieliskā Elga Siliņa, kura mums mācīja būt vingriem un veikliem, jo viņa bija fizkultūras skolotāja. Cilvēks, kurš visaugstāk vērtēja nopietnu attieksmi pret pedagoga darbu, cilvēks, kam nebija nekā svarīgāka par skolēnu audzināšanu.

Elgas Siliņas vecāki arī bija skolotāji: mamma mācīja ģeogrāfiju, tēvs - matemātiku, fiziku un darbmācību. Elga iestājās Jelgavas pedagoģiskajā skolā. Pēc skolas beigšanas Elga Siliņa strādāja par skolotāju Ozolnieku pamatskolā Tukuma rajonā. Pēc pāris gadiem viņa iestājās Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, pēc institūta beigšanas sākās darbs Jūrmalas 4. vidusskolā (toreiz, 1957. gadā, tā bija Rīgas 21. vidusskola). Jaunajai skolotājai ļoti patika viņas darbs, bet skolēniem - viņu jaunā fizkultūras skolotāja, kura regulāri veda savus audzēkņus uz sacensībām Rīgā, brīvdienās brauca slēpot uz Madonu, Mežezeru un citviet.

Skolotāja Siliņa bija no tiem pedagogiem, kuri bieži devās pārgājienos ar saviem audzēkņiem. Kas tik viss tur nenotika! Gan braucieni ar plostiem pa Gauju, gan slēpojumi pa Gaiziņa mežiem, gan nakšņošana zem klajas debess. Skolēni mīlēja un cienīja Elgu Siliņu, jo viņa bija dzīvespriecīga, taisnīga un gudra. Viņa bija ļoti tuvu saviem skolēniem.

Par savu darba mūžu skolotāja Elga Siliņa 2007. gadā saņēma apbalvojumu - Atzinības Krusta Lielo Sevišķās pakāpes goda zīmi. Un darba mūžs bija izcils: 52 gadi, pedagoga pienākumus pildot. Ikkatra diena no šiem 52 gadiem bija dāvana skolēniem: Elgas Siliņas lielā prasme bija mācīt visiem godīgumu, cilvēkmīlestību un pienākuma apziņu.

2009. gadā skolotāja Siliņa aizgāja pensijā. Bet vai tad viņa spēja nosēdēt mājās? Nē, viņa katru nedēļu devās uz skolu, lai tur paveiktu ko noderīgu. Nu, kaut vai iedotu kādu padomu jaunajiem skolotājiem.

Pavisam droši mēs, viņas skolēni, varam Elgu Siliņu dēvēt par Skolotāju. Jā, ar lielo burtu. Mēs esam pateicīgi viņai par visu labo, ko viņa ir ielikusi mūsu sirdī, ar prieku atceramies viņas lielisko humora izjūtu un mūžīgo optimismu pat dramatiskākajās situācijās. Bet nu teiksim - ardievu, Skolotāj! Gan jau tiksimies.

Skolotājas Elgas Siliņas izvadīšana notiks sestdien, 25. novembrī, no Slokas jauno kapu kapličas pulksten 12.