Lai pieminētu un godinātu tos cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā, vakar Rīgā, traģēdijas vietā notika piemiņas pasākums.
Vakar apritēja desmit gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kad 2013.gada 21.novembrī, sagrūstot lielveikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Starp bojāgājušajiem un cietušajiem bija arī vairāki glābēji.
Desmit gadu laikā krimināllieta pret iesaistītajiem ir izgājusi divas tiesu instances, bet līdz gala spriedumam vēl nav nonākts. Pirmās divas tiesu instances par vainīgu ir atzinušas tikai būves būvinženieri Ivaru Sergetu.
Par tiesu sistēmu Zolitūdes traģēdijas sakarā izsakās Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse: "Tiesas spiedums ir tāds, kas nav radījis Latvijas sabiedrībai pārleicību, ka valsts ir izturējusies taisnīgi. Es šeit domāju - ne pret vainīgajiem, bet pret cietušajiem. Ja grib, lietu var ievilkt tā sauktajā garājā procesā. Es uzskatu, ka tā ir mūsu valsts varas nabadzības apliecība. Pie mums tiesvedības procesi ilgst gadiem, mēs nemākam noteikt prioritātes. Ja medicīnā tika rasta iespēja izveidot zaļo koridoru onkoloģijas slimniekiem, tad arī tiesvedībā būtu jābūt kādam koridoram vai noteikumiem, kuras lietas nevar gaidīt. Tagad ir atrasts viens vainīgais, kurš kaut ko ir uzzīmējis, tad jautājums - kāda atbildība ir tiem, kas skrūvēja tās nepareizās skrūves? Tie bija pilnīgas nejēgas? Cilvēkiem nav pārliecības, ka ir veikts izvērtējums visam kopumā. Mani nošokējusi vēl viena lieta - tiesas procesā par cietušajiem atzīta 51 persona. Bet glābēji, kas gāja bojā, nav cietušo sarakstā. Tad es kaut ko nesaprotu - kas ir cietušais? Šie desmit gadi uzjundīja gan atmiņas un sēras, gan ļoti nepatīkamus jautājumus mūsu valdībai, Saeimai, Tieslietu ministrijai un tiesu sistēmai. Mēs esam atdūrušies pret to, ka cilvēkos ir radīta neticība tam, ka kādreiz var uzvarēt taisnība."