Rinkēvičs rosina pašvaldību vadītājiem piešķirt pielaidi valsts noslēpumam līdz nākamā gada beigām

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie likuma grozījumi paredz, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietniekiem līdz 2024.gada 31.decembrim būs jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.

Patlaban likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir dažādu līmeņa institūciju un iestāžu vadītājiem vai vadības pārstāvjiem, piemēram, premjeram, parlamenta deputātiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, Nacionālo bruņoto spēku komandierim un citām amatpersonām.

Rinkēviča rosinātie grozījumi paredz, ka šajā saimē tiktu iekļauti arī pašvaldības domes priekšsēdētāji un priekšsēdētāja vietnieki. Prezidenta rosinātie pārejas noteikumi likumā paredz, ka šī norma gan būtu piemērojama tiem pašvaldības domes priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri amatu domē ieņems pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām.

Tomēr gadījumā, ja līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņemtu likumu par domes atlaišanu un notiktu jaunas domes vēlēšanas, tad norma tiktu piemērota arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.

Rinkēviča rosinātie grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Savukārt personām, kuras pašreiz ieņem pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amatus, speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam būtu jāsaņem līdz 2024.gada 31.decembrim. Ja norādītajā termiņā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiek saņemta, persona no pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amata būtu atbrīvojama.

Valsts prezidents trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja, ka grozījumiem likumā vajadzētu attiekties uz nākamo pašvaldību sasaukumu 2025.gadā. Rinkēviča ieskatā, tas ir saistīts ar vairākiem aspektiem. Pirmkārt, runa ir par tiesisko paļāvību un satversmības principu, otrkārt, valsts drošības iestādēm ir nepieciešams sagatavoties šim procesam, treškārt, jābūt skaidriem spēles principiem visiem, kuri kandidēs pašvaldību vēlēšanās.

Valsts prezidents sacīja, - ja gadījumā kādā no pašvaldībām notiek ārkārtas vēlēšanas, tad prasība pēc pielaides valsts noslēpumam būtu jāpiemēro jaunajam sasaukumam, pirms stājas spēkā vispārējā norma.

Pēc Rinkēviča paustā, lai gan līdz pašvaldību vēlēšanām ir vēl pusotrs gads, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Ukrainas pieredzi, ir svarīgi, ka pašvaldību vadība proaktīvi, bez likuma grozījumiem sāktu lūgt pielaides un aktīvi iesaistīties visaptverošās valsts un civilās aizsardzības darbā.

"Nekas nekavē pašvaldības noteikt šādas prasības pašām. Piemēram, Rīgas domē atsevišķām amatpersonām šīs pielaides jau ir. Domāju, ka par likuma grozījumiem būs diskusijas. Es neesmu lūdzis Saeimai likuma grozījumus skatīt steidzamības kārtā, bet gan ierastajā. Šajā procesā ir gatavi iesaistīties arī prezidenta padomnieki," žurnālistiem akcentēja prezidents.

"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," preses paziņojumā norādījis prezidents.