Latvija sākusi neoficiālas konsultācijas par kandidāta virzīšanu NATO ģenerālsekretāra amatam
Latvija ir sākusi neoficiālas starpvalstu konsultācijas par iespējamu kandidāta virzīšanu NATO ģenerālsekretāra amatam, šorīt intervijā TV3 atzina premjere Evika Siliņa (JV), komentējot Latvijas ārlietu ministra, ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) pausto gatavību pretendēt uz atbildīgo amatu.
Siliņa skaidroja, ka NATO vadītāja atlases procedūras nav stingri reglamentētas. Šobrīd sāktas neoficiālas sarunas, kas nav ļoti reglamentēts process un notiek NATO valstu vēstnieku līmenī. Latvija kolēģiem darījusi zināmu, ka mums ir kandidāts organizācijas vadībai, kas ir pamats neoficiāli sākt sarunas.
Siliņa atgādināja, ka Latvijas kandidāts uz NATO vadīšanu nekad nav virzīts, attiecīgi valstij tā ir pavisam jauna pieredze. Meklēsim atbalstu un skatīsimies - ja mums būs iespējas un būs skaidrs process, tad pieņemsim jau oficiālus lēmumus par kandidāta virzīšanu, piebilda politiķe.
Premjere pauda, ka Latvija varētu oficiāli izvirzīt kandidātu uz NATO ģenerālsekretāra amatu, jo "mums ir spēcīgs kandidāts", turklāt neviena no jaunajām NATO valstīm nav vadījusi organizāciju, kas būtu labs signāls ģeopolitiski. Siliņas vērtējumā, Kariņam esot laba pieredze valdības vadīšanā, darba pieredze Eiropas Parlamentā un zināšanas starptautisko procesu vadīšanā.
Baltijas valstīm ieguvums būtu NATO vadītājs no jebkuras no Baltijas valstīm, piebilda Latvijas valdības vadītāja.
Kā vēstīja aģentūra "Bloomberg", Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. "Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.
Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt "sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam".
"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.