Siliņa skaidro, kāpēc Latvijai nepieciešama sava artilērijas munīcijas rūpnīca

© Ģirts Ozoliņš/MN

Artilērijas munīcijas rūpnīcas izveide Latvijā kopā ar Eiropas partneriem dotu valstij pieeju starptautiskajām militārās produkcijas piegādes ķēdēm, šorīt intervijā TV3 atzīmēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņas vērtējumā, ir ļoti labi, ka Latvija ir gatava startēt šādā projektā, jo Eiropā daudzi runā par militārās industrijas attīstīšanu, jo tās esošās jaudas atpaliek no vajadzībām, turklāt diemžēl neizskatās, ka drošības situācija drīzumā būtiski uzlabosies un pieprasījums pēc šādas produkcijas apsīks.

Politiķe uzsvēra, ka Latvija projektā plāno iesaistīties kopā ar Francijas, Itālijas, Somijas un Norvēģijas valdības kompānijām. Ja izdosies uzsākt ar tām kopīgu projektu, tas Latvijai došot pieeju starptautiskajām militārās produkcijas piegādes ķēdēm, tādējādi nodrošinot saražotās produkcijas noietu.

Premjeres skatījumā, projektā "simpātiski" esot arī tas, ka tajā Latvija grasās ieiet ne tikai valdības līmenī, bet arī piesaistot vietējās privātās kompānijas.

Siliņa atzīmēja, ka valsts projektā sākotnēji startē ar salīdzinoši nelieliem plānotajiem ieguldījumiem. Ja neizdosies šis Eiropas projekts, tad tikšot skatītas tālāk citas iespējas attīstīt militāro industriju. Valsts ir apņēmusies iet projektā tikai tad, ja valsts šādi varēs apmierināt savas drošības vajadzības un iegūt zināšanas no partneriem, piebilda politiķe.

Kā iepriekš vēstīja Aizsardzības ministrija (AM), artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro.

Latvijas valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Ņemot vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, "Valsts aizsardzības korporācija" veidos Latvijas un ārvalstu komersantu kopuzņēmumus konkrētu produktu ražošanai, tādējādi stiprinot piegāžu drošību.

Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īstenos "Valsts aizsardzības korporācija" iecerēts 155 milimetru munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter".

Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem eiro. Rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro.

Rūpnīcas izveides projekts līdz 13.decembrim tiks pieteikts ES finansējumam, ko pieļauj regula "Munīcijas ražošanas atbalsta akts". Atbilstoši regulai var saņemt līdz 45% līdzfinansējuma.

Vienlaikus "Valsts aizsardzības korporācija" nākotnē attīstīs arī citus iespējamos darbības virzienus, kas nodrošinās militāro piegāžu drošību Latvijā.

Tāpat AM turpinās aktīvu dialogu un sadarbību ar vietējiem militārās industrijas uzņēmumiem arī pēc "Valsts aizsardzības korporācijas" izveides.

AM būs "Valsts aizsardzības korporācijas" valsts kapitāla daļu turētāja, bet kapitālsabiedrības dibināšanas pamatkapitāla maksu segs no AM piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Pamatkapitāls būs pusmiljons eiro ar iespēju to palielināt līdz diviem miljoniem eiro.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais