Vai 10 gadus pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības process ir kļuvis drošāks

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Izvērtējot iespējamos traģēdijas cēloņus, paralēli tiesībsargājošo iestāžu darbam, Saeimā tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija. Izmeklēšanas komisija savā Galaziņojumā norādīja uz dažādiem izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem, kas valsts institūcijām ir jāveic, lai mazinātu jebkādus riskus, ka šāds negadījums atkārtotos. Ekonomikas ministrijai tika sniegti 12 ieteikumi, kas vērsti uz būvniecības procesa uzlabošanu un pilnveidošanu, ziņo Agnese Frīdenberga, Domnīcas Providus vadošā pētniece.

Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" ir sagatavojusi izvērtējumu cik daudzi no Galaziņojumā minētajiem uzdevumiem 10 gadu laikā ir izpildīti.

Eksperti secinājuši, ka lai gan tiesiskais regulējums būvniecības jomā ir būtiski mainīts, taču notikušās izmaiņas veiktas bez kopēja redzējuma par būvniecības procesu. Nav mērķtiecīgi identificētas problēmas un meklēti tām labākie risinājumi.

Izpēte liecina, ka būvniecības tiesiskais regulējums ir būtiski mainīts, piemēram, Būvniecības likums, kas tika pieņemts uzreiz pēc tam, kad notika traģēdija, kurā bojā gāja 54 cilvēki, kopš tā spēkā stāšanās (likums stājās spēkā 01.10.2014) ir grozīts 20 reizes, Ministru kabineta noteikumi "Vispārīgie būvnoteikumi" ir grozīti 10 reizes, mainīts valsts un pašvaldības uzraugošo institūciju pienākumu apjoms, nostiprināta dalītā atbildība starp visiem iesaistītajiem būvspeciālistiem, atvieglotas procedūras būvdarbu veikšanai. Tātad ir veikti uzlabojumi un procedūras ir pilnveidotas.

Taču vai šīs daudzskaitlīgās izmaiņas sekmē drošu būvniecību? To grūti pateikt, jo izmaiņu pamatā nav būvniecības jomas padziļināta izvērtējuma jeb dokumenta, kurā vienkopus būtu apzināti visi riski un meklēti labākie risinājumi. Arī būvniecības jomas eksperti teiktais fokusgrupās un intervijās liecina, ka nav pārliecības par to, kādas ir šo izmaiņu sekas: vai pēdējos gados samazinātās administratīvās prasības un procedūras ir vai nav vedušas pie lielākiem nekvalitatīvas un nedrošas būvniecības riskiem.

Tiesiskā regulējuma izstrādē plašākās sabiedrības pārstāvji nav piedalījušies; nereti normatīvais regulējums tiek izskatīts Latvijas Būvniecības padomē - konsultatīvajā institūcijā, kurā nav pārstāvēta neviena nevalstiskā organizācija, kura pārstāv plašākas sabiedrības intereses.

Analizējot tiesību aktus un to pavadošās anotācijas, redzams, ka būvniecības normatīvo aktu izstrādes procesā nav notikusi diskusija ar plašāku sabiedrību un dažādu (ne tikai būvniecības!) jomu ekspertiem par to, kā sabalansēt vajadzību būvēt ātri un vienkārši ar citām sabiedriski nozīmīgām vajadzībām (piemēram, veidot pieejamu vidi, sabiedrības tiesībām efektīvi iebilst pret nelikumīgu būvniecību, u.tml.)

Ekonomikas ministrija apliecināja, ka problēmas būvniecības jomā un iespējamie risinājumi tiek pārrunāti Latvijas Būvniecības padomē. Taču šajā padomē ir pārstāvēta tikai būvniecības industrija, tajā nav nevienas sabiedriskā labuma nevalstiskās organizācijas.

Lai tiesiskais regulējums būtu kvalitatīvs un tajā būtu sabalansētas visu pušu intereses, ir jāiesaista plašāka sabiedrība (arī būvvaldes), taču pastāvošā kārtība tiesību aktu izstrādē vairāk liecina par to, ka būvniecības tiesiskais regulējums labi reaģē uz nozares vajadzībām un vēlmēm, bet nemeklē labākos risinājumus situācijās, kad vēlme būvēt ātri un vienkārši saduras ar citām sabiedriski svarīgām vajadzībām.

No 12 uzdevumiem, kuri bija ietverti Galaziņojumā un attiecās uz būvniecības jomu, tikai trīs uzdevumi ir izpildīti, viens nav izpildīts, bet pārējie - par spīti tam, ka kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau 10 gadi, joprojām ir izpildīti tikai daļēji.