Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) valsts budžetā nākamajam gadam aicina piešķirt papildu 356 000 eiro kapacitātes stiprināšanai, liecina CVK iesniegtais priekšlikums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
CVK norāda, ka publiski jau vairākkārtēji ir izskanējusi informācija par problēmām ar CVK kapacitāti pēdējos gados, iestāde ir tikusi novājināta, kā arī tiek pieminēta vairāku kriminālprocesu kontekstā.
Komisija uzsver, ka šī gada sākumā tā rūpīgi izvērtēja situāciju iestādē, kas sevī ietvēra gan procesu, gan cilvēkresursu kapacitātes izvērtējumu.
Rrezultātā CVK pārkārtojusi iekšējos darbības principus, kā arī kopā ar Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju radusi risinājumus informācijas sistēmu pārvaldībai. Tāpat komisija apzinājusi iestādes cilvēkresursus, iespēju robežās tos pārkārtojot.
Vienlaikus CVK secinājusi, ka esošajā situācijā resursi ir nepietiekami, lai runātu par efektīvu, mūsdienīgu un profesionālu iestādi, tāpēc tās cilvēkresursu kapacitāte ir jāstiprina un jāceļ jau tagad, lai neatgrieztos pie tām problēmām, kas publiski izskanēja pēdējos gados.
Papildus CVK atzīmē, ka 2023.gada nogalē ir strauji pieaudzis darba apjoms, kas prasa ātru un profesionālu komisijas rīcību. Organizācijā uzsver, ka tā strādā pie vēlēšanu procesu pārskatīšanas un pilnveidošanas, kas prasa apjomīgus cilvēkresursus, kādu iestādes rīcībā nav.
Atbilstoši priekšlikumā paustajam, CVK lūdz rast iespēju piešķirt papildus 2024.gada budžetā paredzētajiem finanšu resursiem vēl 356 000 eiro kapacitātes stiprināšanai, sākot ar 2024.gadu.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumus.
2024.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Savukārt 19 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti vairāk nekā 150 priekšlikumi.
Kā ziņots, valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
