Par valsts valodas nelietošanu pietiekamā apmērā šogad sodīti 144 pedagogi

© Vladislavs Proškins/F64

Par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā šogad administratīvi sodīti 144 pedagogi, aģentūra LETA noskaidroja Valsts valodas centrā (VVC).

Gadījumā, ja VVC konstatē, ka personas valsts valodas lietojums neatbilst profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, tiek sākts administratīvā pārkāpuma process un personai piemērots administratīvais sods - brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz vidēji 120 eiro.

Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, ja VVC konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiekot izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājam ir jānodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad valodas pārbaude tiek nokārtota nepieciešamā apjomā. Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi, ar to tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

Līdz šim VVC pārbaudes veicis 130 izglītības iestādēs, tostarp 11 sporta, mākslas, mūzikas skolās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī Ķekavas un Ludzas novados. Administratīvi sodīti 16 pedagogi, no tiem deviņi Daugavpilī un četri Ludzas novadā.

Pārbaudes šādās izglītības iestādēs lielākoties tiek veiktas, pamatojoties uz saņemtiem iesniegumiem, tādēļ interešu izglītības iestādes netiek plaši pārbaudītas, skaidro VVC.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, ministre kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.

LETA jau vēstīja, ka mācību gada pirmajos divos mēnešos Izglītības kvalitātes valsts dienests no VVC saņēmis informāciju par 35 pedagogiem ar neatbilstošām valsts valodas prasmēm.

No tiem 14 ir vispārējās izglītības pedagogi. Neatbilstošas valsts valodas zināšanas konstatētas arī 12 pirmsskolas pedagogiem, kā arī astoņiem pedagogiem profesionālās ievirzes izglītības iestādēs sportā un vienam pedagogam speciālās izglītības iestādē.

Darba tiesiskās attiecības pārtrauktas ar 14 pedagogiem, bet 12 pedagogi šobrīd ir atstādināti. Deviņi pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.

Latvijā

Vasara ir īsts izaicinājums tehnoloģijām, īpaši viedierīcēm, jo gada siltajā sezonā aktīvāk pavadām laiku ārā, kas palielina risku nomest tālruni uz zemes, saskrāpēt to, iemest ūdenī vai pat pārkarsēt. Piemēram, samircis viedtelefons ir viena no biežāk sastopamajām problēmām vasaras periodā, ar ko saskaras iedzīvotāji. Kas jāņem vērā, lai uzturētu savu viedierīci darba kārtībā visā vasaras garumā, stāsta IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Tehniskā atbalsta komandas vadītājs Raivis Ezergailis.

Svarīgākais