Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Latvijā

SPRK apstiprinājusi "Gaso" izstrādāto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu desmit gadiem

© Ģirts Ozoliņš/MN

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS "Gaso" izstrādāto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2024. līdz 2033.gadam, aģentūru LETA informēja SPRK.

"Gaso" attīstības plāns no 2024. līdz 2033.gadam paredz, ka plānotais investīciju apjoms kapitālieguldījumu mērķa programmās nākamajos desmit gados būs 105,34 miljoni eiro.

Apstiprinātais plāns paredz, ka ieguldījumi sadales sistēmā tiek finansēti no "Gaso" budžeta atbilstoši aprēķinātajam pamatlīdzekļu nolietojumam un desmit gadu periodā neatstās ietekmi uz dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifiem.

SPRK secinājusi, ka plānā ietvertie pasākumi ir vērsti uz sekmīgu Enerģētikas likumā noteikto dabasgāzes sadales sistēmas operatora pienākumu izpildi. Plānotie ieguldījumi dabasgāzes sadales sistēmas objektos nodrošinās nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību, dabasgāzes sistēmas attīstību un uzņēmuma efektīvu darbību, un "Gaso" iecere novirzīt lielāko izmaksu apmēru no kopējām attīstības plāna izmaksām dabasgāzes sadales sistēmas objektu rekonstrukcijai ir pamatota.

Desmit gadu attīstības plāns izstrādāts, ņemot vērā SPRK noteiktās prasības un kārtību, kas cita starpā paredz, ka sadales operatora plānotie investīciju projekti ir skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interesēm.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola pauž, ka apstiprinot desmitgades attīstības plānu, SPRK īpašu vērību pievērsa, lai investīciju projekti būtu skaidri sasaistīti ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem, tostarp nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību, pakalpojuma pieejamību un tā kvalitātes nodrošināšanu.

Spēkā esošais Enerģētikas likums paredz, ka dabasgāzes sadales sistēmas attīstības desmit gadu plāns tiek apstiprināts reizi divos gados, taču SPRK sabiedrības interesēs ir gatavi to izvērtēt arī biežāk, ja rodas nepieciešamība, uzsver Ozola.

LETA jau vēstīja, "Gaso" attīstības plānā ir izvērtējusi ietverto ieguldījumu ietekmi uz pakalpojumu tarifiem un secinājusi, ka tādas nebūs.

Aprēķins veikts saskaņā ar attīstības plāna izstrādāšanas laikā spēkā esošo Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku un atbilstoši spēkā esošai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta apstiprinātajai Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikai.

Attīstības plānā norādīts, ka vidēji "Gaso" turpmākajos desmit gados plāno investēt aptuveni 11 miljonus eiro gadā. Tostarp lielākās investīcijas plānotas 2028.gadā - 11,7 miljoni eiro un 2027.gadā - 11,5 miljoni eiro, kamēr vismazāk plānots investēt 2025.gadā un 2033.gadā - pa 9,3 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka 2023.gada jūlija beigās par "Gaso" vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas "Eesti Gaas", kura pieder Igaunijas investīciju kompānijai "Infortar".

Tāpat ziņots, ka "Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot AS "Latvijas gāze" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. "Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.