Lauksaimnieki neliekas mierā; cer panākt 5% PVN augļiem, ogām un dārzeņiem

Lauksaimnieki vērš uzmanību, ka, atbalstot Finanšu ministrijas (FM) ieceri nepagarināt samazināto 5% PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, tiks atbalstīti krāpnieki un shēmotāji, kas var apdraudēt godprātīgo lauksaimnieku biznesu.

Vienlaikus organizāciju pārstāvji norāda, ka 5% PVN likmes palielināšana uz 12% PVN likmi jebkurā gadījumā būs "liktenīga daudzu lauksaimnieku turpmākajai spējai izdzīvot un iecirtīs milzīgu robu valsts budžetā".

Lai gan kopumā 2022.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, dārzeņu, augļu un ogu imports pēc apjoma ir pieaudzis par 23%, importa kāpumu organizāciju pārstāvji skaidro ar to, ka "pelēkā tirgus" pārdevēji pēdējo piecu gadu laikā ir pierimuši, līdz ar to redzami gandrīz reāli importa dati.

Pie palielināta PVN dati būtiski samazināsies, jo liela daļa no ievestā importa oficiāli netiks uzrādīta, uzsver lauksaimnieki.

Tāpat organizācijas piebilst, ka būtiska daļa no ievestajiem augļiem, dārzeņiem un ogām tiek pārstrādāti un jau gatavas produkcijas veidā tiek eksportēti no valsts.

Lauksaimnieki skaidro, ka ēnu ekonomika nozarē samazinās, ja PVN likmes Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir ne vairāk kā 7%. Savukārt, kāpinot samazināto PVN likmi no 5% uz 12%, ēnu ekonomikas rādītāji atkal pieaugs, kas ir pretrunā ar valsts vienu no izvirzītajām prioritātēm apkarot ēnu ekonomiku Latvijā.

Tāpat organizāciju pārstāvji norāda, ka ēnu ekonomika augļu un dārzeņu tirgū ir samazinājusies, tomēr PVN shēmas atjaunosies tiklīdz tas būs izdevīgi. Tostarp būtiski pieaugs importa produktu iepirkums un patēriņš Latvijas tirgū, kā arī pārstrādes nozare būs ieinteresēta iegādāties importa dārzeņus un augļus nevis vietējos, jo tos iespējams ievest no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ar 0% PVN.

Nozares pārstāvji norāda arī, ka pieaugot ēnu ekonomikas apjomiem, Latvijā būtiski palielināsies importa produkcijas apjoms, tai skaitā arī no trešajām valstīm. Tiks pārdoti produkti, kuru audzēšanā izmantoti ES nereģistrēti un aizliegti augu aizsardzības līdzekļi, būtiski ietekmējot kopējo tirdzniecībā nopērkamo dārzeņu, augļu, ogu kvalitāti un drošumu.

Lauksaimnieki arī brīdina, ka pastāvēs augstāks risks, ka importa augļi, ogas un dārzeņi tiks norādīti kā Latvijā audzēti, tādējādi maldinot patērētājus.

Vēstuli nosūtīja biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Augļkopju asociācija, biedrība "Latvijas Dārznieks", Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija, kā arī kooperatīvā sabiedrība "Baltijas dārzeņi" un kooperatīvā sabiedrība "Mūsmāju dārzeņi".

Jau ziņots, ka koalīcija 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi. Lai to izdarītu, budžetā jāatrod papildu 16 miljoni eiro.

Vienlaikus Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā nozarei atvēlot trīs miljonus eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīja, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.

ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.