Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Lauksaimnieks: Mazo lauksaimnieku aiziešana veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku reģionos

© Pexels.com

Mazajiem lauksaimniekiem pārtraucot darbību un pārdodot zemi, samazināsies iedzīvotāju skaits lauku apvidos, trešdien pēc tikšanās ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem aģentūrai LETA sacīja pasākuma organizators Artis Lillais.

Stāstot par lauksaimniekiem jau pieejamo atbalstu ražošanas ēku remontam, Lillais norādīja, ka lielākā problēma ir vispār atrast finansējumu remontam. Ne visiem būs iespējams saņemt atbalstu ēku remontam, ja nav valsts kompensācijas par zaudēto ražu.

Viņš stāstīja, ka saimniecībām ar lieliem ražas zaudējumiem ir grūti jebko nofinansēt. Tās nevar atjaunot ēkas ar Lauku atbalsta dienesta projektiem, nespēj konkurēt ar citām saimniecībām ilgtermiņā, kā arī saimniecību attīstība ir apturēta.

Lillais paredzēja, ka, lai atgūtos no šogad gūtajiem zaudējumiem un atgrieztos līmenī, kāds tas bija pirms vētras, saimniecībām vajadzēs vismaz piecus gadus. Iespējams, ka dažām saimniecībām, kas zaudējušas gan ēkas, gan tiešos ienākumus no ražas, termiņš būs vēl ilgāks un vajadzēs pat desmit gadus.

"Tādā situācijai mazai saimniecībai jāmet miers, jo, ja cilvēks ir zināmā brieduma vecumā, viņam nav vairs laika dzīvē tik daudz, lai viņš varētu teiksim 10 līdz 15 gados atgūt zaudēto," teica lauksaimnieks.

Tāpat viņš piebilda, ka tiek ietekmēta lauku vide, jo nelielie lauksaimnieki veido vidi un telpu, kurā dzīvo cilvēki.

"Pateicoties šiem cilvēkiem, pastāv veikals un citi sabiedriskie pakalpojumi, kas ir pašvaldības iestādes, skolas, pasts. Pazūdot cilvēkiem, pazūd arī šīs iestādes, veikals jau būs pēdējais un tad, kad pazudīs veikals, nebūs arī vairs cilvēku," stāstīja Lillais.

Stāstot par iespēju no valsts saņemt atbalstu, viņš atzīmēja, ka kustība ir, bet neviens oficiāli nevar pateikt, vai krusā cietušie lauksaimnieki kaut ko saņems.

"Ir jau iepriekš izveidojusies pozīcija, ka tas, kas ir piešķirts, tas piešķirts, tie, kas nebija apdrošinājušies, ir paši vainīgi," norādīja organizators.

Viņš stāstīja, ka lauksaimnieki jau septembrī sāka "aktivizēties" un veidot iniciatīvas grupu, lai par savām tiesībām cīnītos. Ir pagājuši tikai divi mēneši, bet sadzirdēti lauksaimnieki ir. "Tagad ir vajadzīga politiskā griba, lai valsts savā budžetā rastu līdzekļus, kurus varētu izdalīt šim īpašajam gadījumam," sacīja Lillais.

Viņš piebilda, ka augusta vētra nebija tipiska reģionam. Tipiska vētra būtu bez krusas, kas iespējams nojauktu ēkas, bet nebūtu pilnībā iznīcināti labības lauki. Tā vietā būtu uz laukiem veldre, būtu ražu grūtāk novākt, varbūt tiktu zaudēti 20% ražas.

Lillais skaidroja, ka šogad tie, kas visu laiku bija apdrošinājušies, neapdrošinājās, jo pietrūka naudas. 2022.gads iezīmēja "nenormālu situāciju" tirgū un ekonomiskie nosacījumi lauksaimniekus padarīja trūcīgākus. Graudiem bija augsta realizācijas cena, bet tāpat bija arī dārgi izejmateriāli, kas samazina apgrozāmo līdzekļu apjomu.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šogad visā lauksaimniecības nozarē ir lieli zaudējumi, bet tie nav tik dramatiski kā lauksaimniekiem, kurus skāra krusa un kuriem zaudējumi veido 70 līdz 100% ražas.

"Mums nav nekādas pretenzijas, ka nauda tiek augļkopjiem un lopkopjiem, jo viņiem arī ir grūtības," norādīja Lillais, piebilstot, ka krusa atnāca pēc Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalsta 6,8 miljonu eiro apmērā piešķiršanas, tāpēc tajā naudā saprotams, ka nav ierēķināti.

Tāpat viņš atgādināja, ka valstij ir tiesības ES atbalstam pielikt klāt 200% no valsts budžeta. Lai gan 13 miljoni eiro, kas iedalīti nākamā gadu budžetā, veido 200% no ES atbalsta, tie nav saistīti ar ES ārkārtas atbalstu. Tā ir paredzēta kredītprocentu dzēšanai un AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" kredītiem.

"Tā ir nauda, kas paredzēta visiem," skaidroja Lillais.

Viņš norādīja, ka vidēji krusa radīja zaudējumus 550 eiro uz hektāru apmērā. Ja ņem vērā, ka nav apdrošināti 8000 līdz 9000 hektāru, tad summa, kas būtu valstij budžetā jāatrod, ir robežās no 4,5 līdz 5,5 miljoniem eiro, lai palīdzēt tieši krusā cietušajiem lauksaimneikiem.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.