Jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt krusā cietušajiem lauksaimniekiem, kuri savas platības nebija apdrošinājuši, tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem norādīja lauksaimnieki.
Naudītes pagasta zemnieku saimniecības "Sējas" pārstāvis Dainis Valters sacīja, ka no ministrijas puses nav korekti atbalstu piešķirt konkrētām nozarēm, tā vietā ir jākoncentrējas uz saimniecību dzīvotspējas nodrošināšanu, neatkarīgi no nozares, kurā tā darbojas.
Valters savu saimniecību šogad nodeva dēlam, kuram šis bija pirmais saimniekošanas gads. "Pagājušajā gadā mēģinājām kaut ko kopā darīt, pārgājām uz graudkopību no piena lopkopības," norādīja Valters.
Viņš stāstīja, ka šogad 55 hektāru apdrošināšana viņam izmaksātu 3500 eiro, bet pie ierobežotiem resursiem ir jāizvēlas - pirkt polisi vai degvielu. Kopumā "Sējas" apsaimnieko 130 hektāru.
Valters skaidroja, ka, izvēloties neapdrošināt sējumus, viņš pat apzinās risku zaudēt 10-20% ražas, bet tas nav tas pats, kas zaudēt 90% ražas un vismaz 70 000 eiro.
Vienlaikus Valters sacīja, ka, runājot ar ZM par situāciju, radās sajūta, ka "ar galvu mēģinātu izdauzīt betona mūri".
Arī Zemnieku saimniecības "Modras" saimnieki Andris un Laura Šīmaņi aģentūrai LETA uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst par krusā cietušajiem graudkopjiem. Piena lopkopībā krīze ir jau desmit gadus, bet tika lieli zaudējumi kā šogad graudkopjiem bijuši nav.
Pat ja ir noplūduši lauki, mēs esam izdzīvojuši, pat ja bija sausums, mēs esam izdzīvojuši,
uzsvēra Šīmane.
Šīmanis stāstīja, k,a neapdrošinot laukus, lauksaimnieks uz sevi uzņemas ar laika apstākļiem saistītos risku. Lauksaimnieki rēķinās, ka viņi varētu zaudēt 20-30% ražas. "Kaut kas nosalst, kaut kas nepārziemo, bet tāpat vairāk nekā puse ražas ir," norādīja Andris Šīmanis.
Saimniecībā lauki apdrošināti nebija un krusas dēļ tika zaudēti vairāk nekā 60% ražas jeb aptuveni 230 000 eiro. Vienlaikus, lai kaut ko saglābtu, dienās pirms krusas labība tika kultas bez pārtraukumiem.
Tāpat saimniecībā izpostīti jumti un sētas. Darbs pie vētras postījumu novēršanas joprojām turpinās.
Šīmanis arī stāstīja, ka saimniecības platību apdrošināšanā viņam būtu jāiegulda vismaz 10 000 eiro, bet tādas krīzes kā šogad iepriekšējos desmit gados nav bijis. "Kāpēc, lai ieguldītu katru gadu tos 10 000 vai 20 000 eiro, lai maz kaut ko atgūtu atpakaļ," uzsvēra Šīmanis.
Abi saimnieki uzsvēra, ka šī gada krusa nebija Latvijai raksturīga. Lauksaimnieki, neapdrošinot sējumus, rēķinājās ar ierastajiem zaudējumu apmēriem, nevis gandrīz pilnībā nopostītiem laukiem.
Vienlaikus Šīmanis norādīja, ka, lai gan tiek izskatītu apdrošināšanas piedāvājumi nākamajam gadam, nav apgrozāmo līdzekļu polises apmaksai.
Viņa ieskatā lauksaimniekiem nepieciešams atbalsts par cietušajiem hektāriem, lai tad jau varētu samaksāt par nākamā gada apdrošināšanu.
Pēc sarunas ar ZM pārstāvjiem abi saimnieki pauda cerību, ka atbalsta izmaksa kredītprocentu dzēšanai notiks ātrāk un tas sniegs nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus.
Šīmanis gan piebilda, ka krusā cieta salīdzinoši maza daļa lauksaimnieku, tāpēc nav lobija, kas amatpersonas varētu iekustināt.
Ja krusa būtu skārusi lielās saimniecības, tad lobijs būtu lielāks.
Viņš arī norādīja, ka novembra sākumā notikušajā lauksaimnieku ārkārtas sapulcē Slampē krusu nepieminēja.
"Visi ir cietuši. Nevajag nodalīt kādu nost. Vajag sadalīt uz visiem un godīgi," pauda Šīmane.
Vienlaikus Zemnieku saimniecības "Lielsaukas" īpašniece Inta Ivanova norādīja uz problēmām komunikācijā ar ZM. Viņa stāstīja, ka nav īsti saprotamas stratēģijas, proti, pavasarī sola vienu, bet rudenī jau citu.
Ivanova norādīja, ka viņa ieguldījusi būtiskus līdzekļus precīzo tehnoloģiju tehnikas ieviešanā saimniecībā, bet tagad atkal ir jauni "Zaļā kursa" nosacījumi un nauda atkal jāiegulda citur.
""Zaļajam kursam" ir politiski skaisti lozungi, bet darbības pretī nenāk. Tā kā vēlās ieviest, bet tad, kad zemnieki pie tā strādā, tad neatbalsta. Noņem solīto maksājumu nost," stāstīja Ivanova.
"Lielsaukām" krusa izpostīja 70% no ražas, bet Ivanova norādīja, ka raža bija apdrošināta. Dažus laukus, kur raža saglabājās 40-50% līmenī, nokūla, bet citi bija pilnībā nopostīti.
Vienīgais, ko saimniecībā pilnībā nokūla, bija zirņi 12 hektāru platībā. To raža bija ļoti laba - četras tonnas no hektāra
"Kopumā nevaram sūdzēties, jo esam laukus apdrošinājuši un apdrošināšana samaksāja," atzina Jansone.
Viņa gan piebilda, ka nākamajā gadā apdrošināšana uz hektāru izmaksās 100 eiro. Saimniecībā, kurā tiek apsaimniekoti 134 hektāri zemes, platības apdrošina par vislielāko summu.
Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.