Lai īstenotu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" savienojamību ar Rīgas ostu, jāveic izpēte un nepieciešamie priekšdarbi, kā arī jāmeklē papildu finansējuma iespējas, aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
SM skaidro, ka pašreizējā Latvijas "Rail Baltica" projekta tvērumā pilna mēroga funkcionējošs savienojums ar ostu nav paredzēts, taču ir vērtētas alternatīvas pieslēguma vietai pie pamattrases atzara uz ostu veidošanai.
Vienlaikus SM atzīmē, ka 2021.gadā "Rail Baltica" kopuzņēmums AS "RB Rail" veica padziļinātu analīzi par potenciālajām pieslēguma vietām, ņemot vērā jau izstrādātos "Rail Baltica" pamattrases risinājumus, horizontālo un vertikālo līkņu parametrus, iespējamo ietekmi uz jau esošo ielu, ceļu un dzelzceļa infrastruktūru, kā arī kopējo potenciālo pieslēgumu integrāciju pilsētvidē.
Attiecīgi izvērtējuma rezultātā ir noteiktas trīs potenciālās vietas, kur šādu pieslēgumu varētu paredzēt - Jaunmārupē, Zasulaukā vai Imantā.
Tāpat SM vēsta, ka kustība no ostām jau esošajos plānos būs iespējama, kombinējot 1435 milimetru dzelzceļa infrastruktūru ar 1520 milimetru dzelzceļa infrastruktūru, kravu pārkraušanu veicot Salaspils Intermodālā loģistikas centra teritorijā.
Savukārt "Rail Baltica" projekta īstenošanas izmaksu lielāko daļu sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums. EISI finansē dzelzceļa pamata infrastruktūru, pieejas ceļus, signalizācijas un vadības sistēmas, elektrifikāciju un zemju atsavināšanu.
"Tā kā sākotnēji Latvijā "Rail Baltica" infrastruktūras savienojums (līdzīgi kā Lietuvā) ar ostām netika plānots, šādas ieceres īstenošanai jāmeklē papildu finansējuma iespējas no citiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā EISI Militārās mobilitātes aploksnes, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus," piebilst SM.
Vienlaikus SM norāda, ka priekšlikums savienot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju ar ostu infrastruktūru nav konceptuāli jauns.
"Šāda iecere minēta Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, paredzot izvērtēt un plānot 1435 milimetru sliežu savienojumu ar ostas infrastruktūru, lai tādējādi nezaudētu kravu plūsmu konkurencē ar Igauniju un Lietuvu," piebilst SM.
Tāpat SM atgādina, ka laikposmam no 2021. līdz 2027.gadam EISI Militārās mobilitātes finansējumam 27 dalībvalstīm atvēlēti 1,737 miljardi eiro, kas tiek sadalīti vairākos uzsaukumos. Latvija ir piedalījusies visos Militārās mobilitātes finansējuma uzsaukumos un pieteikusi "Rail Baltica" projekta prioritārās aktivitātes, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām.
LETA jau rakstīja, ka Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā (CINEA) šī gada septembrī iesniegts "Rail Baltica" projekta Latvijas pieteikums trešajā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu atlases uzsaukumā.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.