Pašvaldību savienība norūpējusies par pašvaldību darbspēju nākamajā gadā; vietām situācija kritiska
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis šī gada 15.novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās. Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegs strauji pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā, vēsta Pašvaldību savienība.
Komisijas deputāti uzklausīja G.Kaminska raksturojumu par problēmjautājumiem pašvaldībās, novērtējot kritisko situāciju finanšu jomā. Lai arī šī gada 31.oktobrī tika parakstīts LPS un Ministru kabineta protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. - 2026. gadam, LPS priekšsēdis uzsvēra atšķirīgos viedokļus, par kuriem joprojām nav panākta vienošanās. Valdība ir uzdevusi Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai rast risinājumu un sniegt priekšlikumus par finansējumu tranzītielām un pašvaldību autoceļiem, ielām, investīciju programmām, kadastrālo vērtību, izglītības sistēmu un skolu tīkla reformu u.c. Tomēr citi pašvaldībām ar finansējumu saistīti būtiski jautājumi vēl jārisina.
“Līdz šim nevienu rudeni neesmu runājis tik daudz par pašvaldību budžetiem kā šogad, jo situācija patiesi ir sarežģīta. Publiski jau daudzkārt uzsvēru par būtisko izdevumu pieaugumu pašvaldībās, ko radījusi ne vien inflācija, bet arī valsts pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi pašvaldībām. Papildus tam vēlos uzsvērt arī aktuālo jautājumu par nepietiekamo finansējumu sporta skolām, treneru atalgojumam. Tāpat svarīgs ir Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, kas būs nepieciešams, lai saglabātu mūsu vērtīgo tradīciju. Par to būs jārūpējas pašvaldībām, jo nav pieņemama diskusija par iespējām atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām. Vienlaikus jau ir iespējami risinājumi, lai neradītu papildus finanšu slogu pašvaldībām, piemēram, inženierbuvju reģistrēšanu kadastrā atlikt vismaz par trīs gadiem, jo šī obligātā norma nākamgad radītu vidēji 60 tūkst. eiro lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem,” komisijas sēdē uzsvēra G.Kaminskis.
LPS priekšsēdis skaidroja, ka pašvaldībām nepieciešams stabils bāzes finansējums un nopietna diskusija par risinājumiem pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveidei. Par to jau panākta vienošanās ar Ministru kabinetu. Tāpat pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 milj. eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 milj. eiro valsts budžeta mērķdotācija, lai no valsts budžeta līdzfinansētu aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos. Iepriekš jau uzsvērām, ka 17 viskritiskākajā situācijā esošajām pašvaldībām, īpaši Latgalē un arī citur, nepieciešama speciālā dotācija vismaz 10.2 milj. eiro apmērā pamatfunkciju veikšanai.
LPS priekšsēdis skaidroja, ka kritisko situāciju radījis nodokļu ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos - atņemtais akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu valstij. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām,
nerunājot par attīstību. Šogad dēļ nodokļa proporcijas maiņas 130 miljoni eiro nav ieskaitīti pašvaldību budžetos. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo vairs nav pieejamo rezervju, iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 38 milj. eiro.
Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, 2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa. Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai. Ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā, pārliecināts G.Kaminskis.
Visbeidzot LPS priekšsēdis sēdes laikā arī uzsvēra pastāvošās reģionālās atšķirības, kuras 30 gadu laikā nav izdevies mazināt. Ir jādomā citi veidi kā sekmēt reģionālo attīstību, īpaši domājot par Latgales reģionu, kas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā iedzīvotāju skaita samazināšanos, pierobežas jautājumiem u.c.
Uzklausot G.Kaminska vēstījumu par izaicinājumiem pašvaldībās un turpmāko redzējumu, komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs aicināja uz ciešu un aktīvu sadarbību, gada ietvaros regulāri komisijā izskatot aktuālos jautājumus un LPS sniegtos priekšlikumus, lai rastu kopīgu risinājumu pašvaldībām svarīgās jomās. Sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa