Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien vienojās, ka jautājums par skolēnu privāto mantu pārbaudīšanu sākotnēji jāregulē Izglītības likumā, tāpēc tā tālāka izskatīšana tiks virzīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Šāds lēmums pieņemts pēc deputāta Česlava Batņas (AS) iesniegtajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izglītības iestāžu personālam piešķirt tiesības pārbaudīt skolēnu personīgās mantas, ja ir aizdomas par aizliegto vielu un priekšmetu lietošanu, un tas apdraud citu izglītojamo veselību un dzīvību.
Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šādā veidā noformulēta norma nav tipiska Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Tā kā runa ir par nepilngadīgajiem, kas atrodas tieši skolā, un tiek paredzētas procesuālas darbības, tad pēc savas būtības tas ir Izglītības likuma regulējums. Jautājumu konceptuāli atbalstīja arī pieaicinātie viesi no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Bērnu tiesību aisardzības inspekcijas un citi.
Uzklausot pieaicinātos ekspertus, deputāti vienojās, ka vēstulē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai aicinās kolēģus noteikt skaidru mehānismu, kā notiks pārbaudes, kas tās realizēs, kā tiks nodrošināts samērīgums ar cilvēka pamattiesībām un bērnu tiesībām, un arī to, kas notiek pēc neatļautu vielu vai priekšmetu konstatēšanas. Savukārt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā varētu skatīt pēc grozījumiem Izglītības likumā, ja tāda nepieciešamība būs.
Deputāts Rūdolfs Kalvāns (NA) uzsvēra, ka viņam kā skolas direktoram būtiskāk šķiet fokusēties nevis uz procesuālajām darbībām, bet gan mērķi - dot skaidru signālu bērniem un viņu ģimenēm, ka bērnu tiesības skolās tiks ierobežotas, un ja notiks kādi pārkāpumi, tad gaidāmas nopietnas sekas.
"Situācija ir drūma, jo jauniešiem sāk rasties tiesiskais nihilisms. Mums ir juridiski skaisti iekšējās kārtības noteikumi, bet nekas nenotiek. Nepieciešams skaidrs signāls, lai bērni un jaunieši saprot, ka tiks aizstāvētas vairākuma intereses, un noteikumu pārkāpšanai būs reālas, nopietnas sekas," savu satraukumu pauda Kalvāns.
Vienlaikus, pēc deputāta domām, jauns, sarežģīts regulējums neko nemainīs, jo nedz skolotāji, nedz direktors nenodarbosies ar foto fiksāciju, materiālu iegūšanu, protokolu vai aktu rakstīšanu un tamlīdzīgām lietām. "Tad mēs nestrādāsim ar pamatjautājumiem. Tā vietā mums būs jāražo dokumenti, kas jāsūta visām instancēm, vecākiem un "Bez Tabu"," uzsvēra Kalvāns. Lai neradītu lieku birokrātiju, deputāta ieskatā, skolām jāpiešķir tiesiska ekskluzivitāte uz atvieglotām procesuālām darbībām.
Komisijā notika arī aktīva diskusija par to, kurš bērnus varētu pārbaudīt. Starp idejām izskanēja pedagogi, direktori, pašvaldības policijas darbinieki. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji iebilda, ka pedagogiem ir jābūt bērnu uzticības personām, Kalvāns sacīja, ka tādam ir jābūt arī direktoram, bet Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji norādīja, ka viņu tiesības pārmeklēt personas ir atrunātas likumā "Par policiju", un šāda iniciatīva pārkāptu likumu. Tāpat šāds risinājums nebūtu praktiski iespējams cilvēkresursu trūkuma dēļ.
Deputāts Batņa uzsvēra, ka skolām algoritms ir skaidrs jau šobrīd - ja tiek konstatēts alkohols, tad to izņem skolas ārsts vai medmāsa, bet ja tie ir neatļauti priekšmeti - tad tos parasti izņem sociālais pedagogs. Fokusam jābūt uz to, lai bērni un viņu ģimenes izjūt atbildību par notiekošo.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē šodien spriedīs par "Apvienotā saraksta" (AS) iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izglītības iestāžu personālam piešķirt tiesības aizdomu gadījumā pārbaudīt skolēnu personīgās mantas.
Līdzīgu priekšlikumu pagājušajā nedēļā rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Uz sēdi aicināti piedalīties arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, kā arī Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas pašvaldību savienības, valsts un pašvaldību policijas, izglītības iestāžu pārstāvji un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
AS uzskata, ka ar šādām izmaiņām būtu iespējams mazināt vardarbības gadījumus un apreibinošu vielu lietošanu skolās, kas kļuvusi par nopietnu problēmu. AS grozījumus redz arī kā palīdzību izglītības iestāžu personālam.
