Aptauja: vai, pieaugot cenām, mainītos iedzīvotāju augļu un dārzeņu patēriņš?

Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" īstenotajā aptaujā 77% respondentu atzinuši, ka Latvijas iedzīvotāji samazinātu Latvijai raksturīgo augļu, dārzeņu un ogu patēriņu, ja šo produktu cenas pieaugtu. Uztura speciāliste Guna Rijkure šo tendenci raksturo kā satraucošu, jo augļu, dārzeņu un ogu regulāra lietošana uzturā ir viens no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem.

Aptaujas rezultāti rāda, ka, pieaugot augļu un dārzeņu cenām, 18% respondentu uzskata, ka Latvijai raksturīgo dārzeņu, augļu un ogu patēriņš drīzāk netiktu samazināts, tikai 2% respondentu norādīja, ka noteikti nesamazinātos šīs produktu grupas patēriņš.

Svarīgi akcentēt, ka šobrīd gandrīz 80% respondentu seko līdzi tam, lai iepirkuma grozos tiktu iekļauti Latvijai raksturīgie dārzeņi, augļi un ogas. Tikmēr tikai 14% respondentu drīzāk neiekļauj šos produktus savos iepirkumu grozos, bet 5% neiekļauj nemaz, 3% respondentu nevarēja pateikt, vai savos iepirkuma grozos iekļauj Latvijai raksturīgos dārzeņus, augļus un ogas.

Dārzeņi, augļi un ogas ir mūsu uztura šķīvja jeb uztura piramīdas pamatsastāvdaļa.

Katrai sabiedrības grupai ir izstrādātas savas veselīga uztura rekomendācijas. Piemēram, Veselības ministrijas 2020.gada 21.maijā izstrādātajos ieteikumos norādīts, ka dārzeņu, augļu un ogu lietošanu uzturā jāparedz vairākas reizes dienā, īpaši liekot uzsvaru uz vietējas izcelsmes un sezonai atbilstošajiem produktiem. Aptaujas dati ļauj secināt, ka iedzīvotāji šobrīd tam seko līdzi, tomēr iespējamās cenu korekcijas var atstāt negatīvu ietekmi uz sabiedrības paradumiem.

Turpina uztura speciāliste Guna Rijkure: "Dārzeņi, augļi un ogas ir mūsu uztura šķīvja jeb uztura piramīdas pamatsastāvdaļa. Saskaņā ar ministrijas ieteikumiem, ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ir vismaz 5 porcijas dienā, vienā porcijā esot 100 gramiem dārzeņu un augļu, un vismaz pusei no tiem ir jātiek uzņemtai svaigā veidā. Protams, šo produktu grupu var uzņemt arī vairāk, kā jau rekomendācijās norādīts - 5 porcijas ir minimums. Jāņem arī vērā, ka uzsvars šajā produktu grupā būtu jāliek tieši uz dārzeņu patēriņu, īpaši pie mazkustīga dzīvesveida."

Eksperte uzsver, ka ik dienu iekļaujot uzturā dažādus un sezonālus dārzeņus, augļus un ogas cilvēki stiprina savu imunitāti, uztur atbilstošu ķermeņa svaru, kā arī uzlabo gremošanas trakta darbību. Dārzeņi, augļi un ogas nodrošina vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu. Tajos ir daudz un dažādas minerālvielas, piemēram, kālijs, magnijs un kalcijs, kas var novērst organisma mikroelementu deficītu, samazināt sirds un asinsvadu slimību attīstību risku.

Eksperte arī uzsver, ka lielāka pievienotā vērtība ir tieši vietējo audzētāju augļiem, dārzeņiem un ogām. "Viss, kas aug un tiek audzēts pie mums, ir mums ģenētiski piemērots un organismam labāk atpazīstams. Tas nozīmē arī vieglāk pārstrādājams, uzsūcams un izmantojams. Jebkuram importa dārzenim, auglim vai ogai līdz mūsu virtuvei būs mērojams tālāks ceļš, nekā mūsu vietējiem produktiem," piebilst Guna Rijkure.

Aptauja rāda, ka augļi, dārzeņi un ogas var tikt nomainīti pret neveselīgu pārtiku

Aptaujā arī noskaidrots, ka 67% respondentu uzskata, ka pastāv risks, ka, pieaugot Latvijai raksturīgo augļu, dārzeņu un ogu cenām, Latvijas iedzīvotāju vidū palielināsies neveselīgas pārtikas patēriņš. Guna Rijkure apstiprina, ka arī praksē bieži sastopas ar gadījumiem, ka, izslēdzot no ēdienkartes dārzeņu, augļus un ogas, cilvēki uzturā pastiprināti sāk lietot panētu gaļu, frī kartupeļus, nekvalitatīvus saldumus, kā arī dažādus pusfabrikātus, jo izslēgtajiem produktiem tiek meklētas ātras alternatīvas.

Turpina Guna Rijkure: "Izslēdzot no ikdienas maltītes augļus, dārzeņus un ogas, mēs varam saskarties ar ļoti nopietnām veselības problēmām, kas par sevi liks manīt ilgtermiņā. Pirmais, kas par to liecina, ir veselības pārbaužu rezultāti. Piemēram, veicot pilnas asins ainas analīzi, atklājas pasliktināti holesterīna rādījumi, aknu rādītāji, cilvēkam sāk veidoties liekais svars, pieaug asinsspiediens, izmainās organisma cukura regulācijas mehānismi. Rezultātā zūd darbspējas, mazinās izturība un ātrāk iestājas nogurums. Samazinās arī organisma aizsardzības spējas un cilvēki biežāk slimo ar klasiskajām rudens, ziemas vīrusinfekcijām."