Kaminskis: Ar principu "ņemam Rīgai nost un dodam laukiem" nekādu dižo attīstību neesam sasnieguši
Valsts iemaksu daļai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismā jābūt lielākai, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Viņš norādīja, ka ir paredzēts jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, par kuru panākta vienošanās ar valdību. Jaunā izlīdzināšanas mehānisma rezultātā vajadzētu būt tā, ka pašvaldībām finansējums ir pietiekams.
Pēc iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazinājuma pašvaldībām no 80% līdz 75% līdzekļu vairs nepietiekot ne tikai attīstībai, bet pat pamatfunkcijām. Šogad vien tie esot apmēram 130 miljoni eiro, kas nav ienākuši pašvaldību budžetos.
Nākamā gada budžetā, neskatoties uz to, ka pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, tas nesedzot valsts papildu uzliktās funkcijas, kas pašvaldībām ar dažādiem likumiem vai normatīvajiem aktiem ir jānodrošina.
Piemēram, minimālās algas pieaugums ir 13%, tajā pašā laikā pašas Finanšu ministrijas novērtējums Ministru kabineta noteikumu anotācijā ir, ka uz pašvaldību budžetiem tas atstās 34 miljonu eiro ietekmi, no tiem 14 miljoni eiro atnāk atpakaļ ar IIN, bet 20 miljonu ietekme paliks, skaidroja Kaminskis.
Tāpat procentu maksājumu pieaugums ietekmē ne tikai privātpersonas, bet arī pašvaldību maksājumus. Ja līdzekļi būtu pašiem, tad nebūtu tik daudz jāmaksā procentos. Gada beigās procentmaksājumos tie varētu būt vēl papildu 30 miljoni eiro, bet skolotāju algas, minimālās algas pirmskolas pedagogiem veido plus 42%, skaidroja Kaminskis.
"Protams, mēs vēlētos nonākt līdz tam, ka katru gadu nav jārunā par vienām un tām pašām lietām. Katru gadu mēs atgriežamies pie šiem jautājumiem. Ja būtu stabils un skaidrs finansējums, tad akcentus varētu likt uz tā brīža nepieciešamībām. Tādēļ viena no būtiskām vienošanām, kas ir panākta, ir par jauno finanšu izlīdzināšanas fondu," norādīja LPS vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldībām ir nepieciešams stabils bāzes finansējums. Līdz ar to bez valsts nopietnas līdzdalības izlīdzināšanas fondā to būšot grūti paveikt.
LPS priekšsēdis atzina, ka, balstoties uz naudas pārdali no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, labu rezultātu nesasniegt.
"Rīgas pašvaldība tagad sūdzas, ka ir noplicināta, nauda visu laiku tiek atņemta un nav iespējas attīstīties. Ja salīdzinām sevi ar kaimiņvalstīm, tad ir redzams, ka ar principu "ņemam Rīgai nost un dodam laukiem" nekādu dižo attīstību neesam sasnieguši," norādīja Kaminskis.
Rīgai šogad izlīdzināšanas fondā esot jāmaksā 125 miljoni eiro, nākamgad 133 miljoni eiro, savukārt valsts savu daļu samazina.
Kā sacīja pašvaldību apvienības pārstāvis, ja Rīgas daļu izlīdzināšanā samazinātu, tad pārējiem būtu jādod klāt no valsts puses, ja valsts domā par teritoriju attīstību. "Ja valsts nav gatava dot, tad varbūt ir jādomā par kādu funkciju ņemšanu nost pašvaldībām. Tas ir nākamais solis," teica Kaminskis.