Plāno veidot militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Nākamnedēļ valdībā skatīs jautājumu par militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības izveidi, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P).

Pēc Švinkas vārdiem, kapitālsabiedrības uzdevums būs meklēt vairākus virzienus, projektus, ražošanas iniciatīvas, kur veidot militārās industrijas ekosistēmu.

Nākamnedēļ, 21.novembrī, plānota AM preses konference, kurā informēs par minēto projektu un Eiropas Fonda iespējām.

Šobrīd finansējumi tiekot izskatīti dažādi - valsts, Eiropas Fonda un banku finansējuma iespējas. AM parlamentārais sekretārs klāstīja, ka patlaban neesot zināms nepieciešamais valsts līdzfinansējuma apmērs, jo Latvija pretendē uz Eiropas Fonda līdzekļiem.

LTV raidījums "de facto" jau vēstīja, ka Latvija dibinās valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas. Tas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai.

13.decembrī noslēgsies pieteikšanās, lai pretendētu uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. Valstis sacentīsies ar saviem projektiem. Lai to varētu izdarīt, Latvijai vispirms jālemj par attiecīgas valsts kapitālsabiedrības izveidi. Projekts, kas sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā, tagadējās valdības dienaskārtībā vēl aizvien nav parādījies. Laika palicis maz, bet konkurence uz finansējumu ir liela, noskaidrojis raidījums.

Ražotnes izveidei var pretendēt uz līdzfinansējumu no Eiropas puses līdz piecdesmit procentiem no kopējām izmaksām. Rūpnīcas iespējamās izmaksas pagaidām netiek atklātas, vien zināms, ka tas varētu būt daudzmiljonu projekts un vēl turpinās sarunas par finansiālo sadalījumu starp partneriem.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons raidījumam stāsta, ka kapitālsabiedrības veidošanas princips būs tāds, ka tiek veidota holdinga kompānija, kas varēs veidot tālāk un attīstīt dažādus biznesus jau ar dažādiem partneriem. "To veido Aizsardzības ministrija, pieder 100% valstij. Un tad rūpnīca būs meitas uzņēmums, kas būs kopuzņēmums attiecīgi ar šiem te ārvalstu partneriem," saka Garisons.

Paralēli šim procesam, pēc saskaņošanas gada garumā, Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavots Aizsardzības industrijas likumprojekts, kam būtu jāregulē šī nozare. Plašās diskusijas Saeimas komisijā esot iezīmējušas visai pretrunīgus viedokļus par to.

Raidījums gan norāda, ka viens no jautājumiem, kas prasa plašāku redzējumu, saistīts ar faktu, ka bankas mēdz atteikt finansējumu militārās industrijas projektiem, kas ierobežo attīstības iespējas. Ar šādu problēmu saskārušies vairāki Latvijā ražojoši uzņēmumi.

Latvijā

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa amatpersonas meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1994.gadā dzimušo Aigaru Lavrovu, kurš vakar, 17.jūlijā ap pulksten 11.00 izgāja no savas dzīvesvietas Dienvidkurzemes novadā, Medzes pagastā un līdz šim brīdim nav atgriezies. Vīrietim ir veselības problēmas.

Svarīgākais