Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Latvijā

IZM noslepeno izglītības iestāžu karti

© Vladislavs Proškins/f64

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām veiks kartējumu par izglītības iestāžu tīkla izmaiņām tajās, bet karti nepubliskos, lai izvairītos no trauksmes radīšanas sabiedrībā, parlamentā pauda ministrijas pārstāvji.

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa skaidroja, ka karte nebūs ministrijas vienpersonisks redzējums - tā tiks veidota kopā ar pašvaldībām, ņemot vērā to redzējumu par izglītības iestāžu ekosistēmu turpmākajiem pieciem gadiem. IZM arī veiks novērtējumu, kāda varētu būt indikatīvā ietekme uz pašvaldību un valsts budžetu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pirmdien iepazinās ar IZM precizēto informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) Saeimas deputātiem apliecināja, ka ir notikušas vairākas tikšanās ar sadarbības partneriem par informatīvo ziņojumu.

Uzskaitot būtiskākos labojumus, ministrijas pārstāvji minēja, optimālās klases lielums noteikts intervālā no 12 līdz 36 izglītojamajiem atkarībā no izglītības pakāpes - sākumskolas posmā tie būtu 12 līdz 20 skolēni, pamatskolas posmā - 15 līdz 25 skolēni, bet vidusskolas posmā 25 līdz 36 skolēni. IZM parlamentārā sekretāre skaidroja, ka tas veicinās nepieciešamo kompetenču apgūšanu, kā arī infrastruktūras nodrošināšanu "pilnvērtīgai un padziļinātai satura apguvei".

Apvienotās klases tiktu atļautas izglītības iestādēm, kur viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes, neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja.

IZM arī papildinājusi sasniedzamības kritērija nosacījumus. Piemēram, valsts budžeta finansējums izglītības iestādei netiks ierobežots, ja izglītojamo skaits izglītības iestādē neatbilst noteiktajam minimālajam skaitam klašu grupā, jo sasniegta maksimālā mācību telpu kapacitāte vai izglītības iestāde konkrētā izglītības pakāpē tiek saglabāta, lai nodrošinātu sasniedzamību. Tāpat pašvaldībai jānodrošina iespēja iegūt vidējo izglītību vismaz vienā izglītības iestādē konkrētās pašvaldības robežās. Ja pieejamības iestāde nesasniedz minimālo noteikto skolēnu skaitu, tad pašvaldībai jānodrošina vidējās izglītības pieejamība kādā no blakus esošās pašvaldības teritorijām. Gadījumā, ja izglītības iestāde ir vienīgā vidējās izglītības iestāde pašvaldībā, 10.-12.klašu grupā būs jābūt vismaz 45 izglītojamiem.

Komisijas sēdē Kanaviņa uzsvēra, ka primāri būs jānodrošina pieejamības kritērijs, un tikai pēc tam tiks vērtēti kvantitatīvie kritēriji. Par piemēru viņa minēja Rojas vidusskolu, kur kvantitatīvie kritēriji vidējās izglītības posmā visdrīzāk netiks izpildīti, taču tai valsts budžeta finansējums netikšot liegts, lai nodrošinātu vidējās izglītības sasniedzamību.

IZM arī veikusi precizējumus par jauno finansēšanas modeli attiecībā uz valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojumam. Ja izglītības iestāde neatbilst uzskaitītajiem kritērijiem pamatizglītības posmā, valsts finansējums tiks samazināts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā, un starpību būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja līdzekļiem. Tikmēr vidējās izglītības posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts, attiecīgi programmu īstenošanai nepieciešamais finansējums pilnā apmērā būs jāsedz dibinātājam. Vienlaikus informatīvajā ziņojumā vēl joprojām iekļauta tikai iecere par finansēšanas modeli.

IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.