Garīgās veselības aprūpes jautājums ir ar ļoti lielu stigmu sabiedrībā, pauda Tiesībsargs Juris Jansons, atklājot simpoziju, kura mērķis ir pievērst uzmanību personas autonomijai garīgās veselības aprūpē juridiskā perspektīvā.
Tiesībsarga ieskatā, simpozijs ir ļoti nozīmīgs pasākums ne tikai Tiesībsarga birojam, Latvijai, bet arī Eiropas Padomes dalībvalstīm, jo ikvienā valstī šī tēma esot gana aktuāla.
Gan nacionālie tiesību akti, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredzot virkni demokrātiskās un tiesiskās valstīs pašsaprotamu cilvēktiesību, attiecinot tās uz jebkuru cilvēku un aizliedzot diskriminēt pamatojoties uz veselības stāvokli vai invaliditāti, teica Jansons, tomēr jau vēsturiski esot izveidojies, ka daļa sabiedrības personu ar garīga rakstura traucējumiem uzlūko kā personu, kuras tiesības var tiek liegtas vai būtiski ierobežotas.
Tiesībsargs atzīmēja, ka kādreiz varēja noteikt pilnīgu rīcībspējas ierobežojumu ar tiesas lēmumu, bet šobrīd vairs tā neesot - var ierobežot tikai atsevišķu tiesību elementus. Ilgstoši tas tika pieņemts kā pašsaprotams fakts, bet šobrīd varam būt gandarīti, ka vairs tas nav pašsaprotami, taču esot vēl daudz darba priekšā, arī sarunā ar sabiedrību, sacīja Jansons.
Mērķis esot pārveidot garīgās veselības aprūpi ne tikai pieejamības ziņā, bet arī pamatā esošajās vērtībās, lai tas patiesi atbilstu indivīda vajadzībām un cieņai. Jansons atsaucās uz vairākiem Satversmes spriedumiem, uzsverot, ka cieņa ir viena no Latvijas konstitucionālajām vērtībām.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Eiropas Padomes Bioētikas komiteju šodien un rītdien rīko personas autonomijas veicināšanai garīgās veselības aprūpei veltītu simpoziju un starptautisku konferenci.