Pudāns: Nākamā gada budžets ļaus Zemessardzei veidot arvien spēcīgāku ugunsjaudu

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Nākamā gada aizsardzības budžets un Zemessardzei atvēlētā finansējuma daļa ļaus turpināt dienesta attīstību un veidot arvien spēcīgāku ugunsjaudu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Pēc viņa teiktā, redzot nākamā gada budžeta plānu, var secināt, ka Zemessardzei būs iespēja organizēt apjomīgas, interesantas un aktīvas apmācības.

"Kopējais Bruņoto spēku attīstības budžets arī ļaus mums turpināt mūsu spēju. Tā būs gan mūsu mobilitāte, (..) gan arī ugunsjauda," sacīja Pudāns, pieminot iespēju izmantot jaunās bruņumašīnas "Patria" un stiprināt prettanku un mīnmetēju spējas.

Zemessardze skatoties arī jauno inovāciju virzienā. Šajā jomā kā prioritāte nākamajam gadam esot izvirzīta elektroniskā karadarbība un bezpilota lidaparātu izmantošana.

Kā ziņot, Aizsardzības ministrija kā prioritāros darbības virzienus 2024.gadā nosaukusi - turpināt Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu, kā arī sākt VAD karavīru iesaukšanu dienestam Zemessardzē un rezerves virsnieku programmā.

Tāpat nākamā gada budžeta pasākumi paredz turpināt īstenot prioritāri attīstāmo spēju ieviešanu, proti, raķešu artilērija, slāņveida pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, bezpilota lidaparātu sistēmas un vadāmie lādiņi, kājnieku kaujas mašīnas, loģistikas transportlīdzekļi un lielkalibra munīcijas krājumu izveide.

Nākamā gada prioritātes ir arī veicināt NATO paplašinātās klātbūtnes brigādes līmeņa kaujas grupas izveidi ciešā sasaistē ar poligona "Sēlija" attīstību, kas paredz dzīvošanas atbalsta zonas būvniecību un šautuvju izveidi.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)