Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: liela daļa krāpnieku upuru izjutuši ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī emocionālas sekas

© pexels.com

Lai arī lielākā daļa jeb 74 % Latvijas iedzīvotāju ir informēti par dažādiem krāpniecības veidiem, tomēr tikai mazāk nekā piektdaļa savas zināšanas vērtē kā ļoti labas, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļa jeb 30 % norāda, ka guvuši negatīvas emocionālās sekas krāpniecības mēģinājuma rezultātā.

“Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka ir pietiekami informēti par krāpšanas veidiem un zina, kā rīkoties, sastopoties ar tās mēģinājumiem. Lai arī tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr tajā pašā laikā iedzīvotāji atzīst, ka ar krāpniecību saskārušies pat vairākas reizes. Turklāt jāņem vērā, ka krāpnieki nesnauž un arvien nāk klajā ar jaunām shēmām, kā ar apmānu izkrāpt cilvēku naudas līdzekļus. Sekas pēc krāpnieciskām darbībām cilvēkiem ir ne tikai finansiālas, bet arī emocionālas. Tāpēc aicinām iedzīvotājus nezaudēt modrību un katru reizi veltīt laiku informācijas pārbaudei, ja tiek veikta kāda darbība ar savām finansēm vai bankas pieejas datiem,” saka Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Briede.

Savas zināšanas par dažādiem krāpniecības veidiem vislabāk vērtē Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, savukārt visretāk savas zināšanas kā ļoti labas atzīmējuši aptaujātie vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji savas zināšanas vērtē visaugstāk (20 %), savukārt Vidzemes iedzīvotāju vidū ir zemākais informētības līmenis (10 %).

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju informētības līmenis ir nedaudz augstāks (57 %) nekā tas ir Lietuvā (54 %).

Latvijas iedzīvotājiem - augstākās emocionālās sekas

Starp Baltijas valstīm tieši Latvijas iedzīvotājiem ir visaugstākais emocionālo seku rādītājs - Lietuvā emocionālā veselība pēc saskarsmes ar krāpnieku ietekmēta 7 %, bet Igaunijā 9 % aptaujāto.

Latvijas iedzīvotāji arī norāda, ka sekas pēc sastapšanās ar krāpniekiem ir viņu finansiālie zaudējumi (8 %), kā arī ar ļaunprātīgu programmu inficēta ierīce un kaitējums reputācijai, ko gan norādīja tikai 3 % iedzīvotāju.