Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.
Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.
Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.
"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.
Runājot par atslēgšanās iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas cenu, Melnis norādīja, ka elektroenerģijas cenu tas būtiski neietekmēs, jo arī pašreiz Latvija elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas neiepērk, bet strādā "NordPool" biržā.
"Protams, kaut kāda ietekmē būs, un esmu jau uzdevis "Augstsprieguma tīklam" aprēķināt ietekmi uz tarifu izmaiņām, bet šobrīd vēl to ir grūti pateikt, jo iepirkumi turpinās," sacīja Melnis.
Vienlaikus ir skaidrs, ka atslēgšanās no BRELL kaut ko maksās, jo pašiem būs jāuztur frekvence, kas radīs izmaksas. Pašreiz BRELL tīkls notur frekvenci, un tas arī ir iemesls, kādēļ nav iespējams atslēgties šobrīd, jo "elektrību mēs no Krievijas nepērkam, bet ar to saistītais tīkls notur frekvenci".
Savukārt runājot par Latvijas stratēģiskās energoinfrastruktūras drošību, Melnis sacīja, ka papildu drošības pasākumi ir ieviesti jau pirms laba laika, jo saprotam, kādā ģeopolitiskajā situācijā pašreiz atrodamies.
"Esošajā situācijā tiek veikti maksimāli iespējamie pasākumi, ko varam darīt. No manas puses nebūs korekti stāstīt plašāk par šiem pasākumiem," norādīja ministrs.
Vienlaikus Melnis sacīja, ka tiek pievērsta uzmanība papildu drošībai, tiek vērtēti iespējamie riski, objekti tiek novēroti un tāpat tiek vērtēta situācija kaimiņvalstīs.