Dziesmu svētkos liels izaicinājums bija samazināt izmestā ēdiena apjomus

Viens no lielākajiem Dziesmu un deju svētku izaicinājumiem bija samazināt neapēstā un izmestā ēdiena apjomus, šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde norādīja svētku izpilddirektore Daina Markova.

Viņa norādīja, ka katru dienu pasākumu norišu vietās palika neapēstas 5000 līdz 6000 porcijas. Markovas ieskatā, tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem, tai skaitā problēma bijusi arī ēdināšanas loģistikas plānošana.

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore uzsvēra, ka nākotnē nepieciešams identificēt dalībniekus, kuri piedalījās vairākos kolektīvos. Būtiska ir arī komunikācija ar katru dalībnieku.

"Mums bija vebināri un semināri ar kolektīvu vadītājiem, koordinatoriem. Informācija bija pieejama mājaslapā, aplikācijā. Acīmredzot, mēs kaut kādā veidā dalībniekus nesasniedzām," sacīja Markova.

Viņa skaidroja, ka liels izaicinājums ir infrastruktūras piemērotība tik lielam dalībnieku skaitam. Piemēram, svētku pirmajā dienā Mežaparkā bija milzīgas rindas. Lai Mežaparka estrādē paēdinātu tik daudz dalībniekus tā, lai neveidotos rindas, nepieciešamas 300 ēdiena izdales vietas, taču tik daudz vietu estrādē nav.

"Cilvēkiem bija jāiet uz Zaļo teātri, kur nebija tik daudz ēdiena izdales vietu. Mēs palielinājām to skaitu, kā arī noteicām laiku, kurā laikā, kuram kolektīvam ir jāiet ēst. Acīmredzot, problēma bija sagaidīt šo laiku. Cilvēki to nedarīja un devās prom ātrāk. Tas ir milzīgs izaicinājums nākamo svētku veidotājiem, kā to risināt," pauda Markova.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika tradīcijas 150 gadu zīmē. Vairāk nekā 60 svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieku no 23 valstīm.