Latvijā pieaudzis reģistrēto apdraudēto unikālo IP adrešu skaits
Latvijā šogad trešajā ceturksnī reģistrētas 336 220 unikālas apdraudētas IP adreses, kas ir par 0,1% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.
Tostarp 71 489 unikālās IP adreses bijušas ar konfigurācijas nepilnībām, kas ir par 39% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā.
Otrs izplatītākais apdraudējums 2023.gada trešajā ceturksnī bija ļaundabīgs kods, kas reģistrēts 6962 unikālām IP adresēm, un ir par 33% mazāk nekā 2022.gada trešajā ceturksnī. Savukārt trešais visbiežākais apdraudējums bija ielaušanās mēģinājumi, kas reģistrēti 1200 unikālām IP adresēm, kas ir par 31% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Cert.lv" darbības pārskatā pausts, ka kiberapdraudējumu līmenis Latvijas kibertelpā 2023.gada trešajā ceturksnī joprojām bija augsts, taču kiberdrošības situācija ir vērtējama kā stabila.
"Cert.lv" seko līdzi Krievijas hakeru grupējumu pakalpojumu atteices uzbrukumu (DDoS) virzībai. Tostarp šogad trešajā ceturksnī DDoS aktivitātes bija vērstas galvenokārt pret valsts iestādēm, kā arī finanšu, transporta un enerģētikas nozaru uzņēmumiem, bet uzbrukumu mērķu infrastruktūras bija gatavas uzbrukumus atvairīt, un tie neradīja jūtamu ietekmi uz pakalpojumu pieejamību.
Arī turpmāk tiek prognozēta augsta DDoS intensitāte pret Latvijas resursiem, teikts "Cert.lv" darbības pārskatā. Krievijas hakeru grupējumi veic uzbrukumus, balstoties uz retoriku, ka tie turpināsies, kamēr turpināsies atbalsts Ukrainai.
2023.gada trešajā ceturksnī Krievijas atbalstīti haktīvistu grupējumi ir veikuši plaša mēroga kiberuzbrukumus valsts iestāžu resursiem Latvijā, piemēram, ir novēroti pikšķerēšanas uzbrukumi e-pasta sistēmu lietotājiem valsts pārvaldē. Tomēr līdz šim tie nav radījuši būtisku ietekmi valsts un kritiskās infrastruktūras sektorā.
Pret Latvijas iedzīvotājiem tika vērsts liels apjoms komerciāli motivētu krāpniecisku aktivitāšu, kurās uzbrucēji, gan izmantojot īsziņas, gan krāpnieciskus telefona zvanus, un uzdodoties par valsts iestāžu vai organizāciju, tostarp arī Valsts policijas un "Cert.lv" darbiniekiem, centās iegūt internetbankas piekļuves datus. Vairāki iedzīvotāji krāpniecības neatpazina un zaudēja finanšu līdzekļus, norāda "Cert.lv".
Pārskatā teikts, ka "Cert.lv" kopā ar augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra uzturētāju (NIC) turpina uzturēt DNS ugunsmūra pakalpojumu. DNS ugunsmūris bez maksas ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam un organizācijai.
Trešajā ceturksnī lietotāji tika pasargāti 40 837 reizes. Tostarp tika bloķēta lietotāju pārvirze uz 8945 kaitīgām lapām, tika bloķēta 731 viltus lapa, kuru lietotāji saņēma īsziņu veidā, kā arī veikti 104 viltus bankas lapu bloķētie pieprasījumi datu izkrāpšanai.
"Cert.lv" eksperti par kiberdrošību šogad trešajā ceturksnī izglītojuši 2112 cilvēkus, iesaistoties 20 izglītojošos pasākumos un profesionālās diskusijās.
"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.